Ārlietu ministrija aicina Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotos spēkus pārtraukt karadarbību
Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotos spēkus pārtraukt karadarbību un atjaunot pamieru.
ĀM pauž bažas par situācijas saasināšanos un savstarpējām apšaudēm Kalnu Karabahā starp Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotajiem spēkiem Tavušas reģionā. Minētie incidenti radījuši nopietnus draudus mieram un stabilitātei un prasījuši upurus abās pusēs.
Izplatītajā paziņojumā ministrija uzsvēra, ka Armēnijai un Azerbaidžānai nepieciešams izvairīties no jebkādas tālākas darbības vai paziņojumiem, kas varētu radīt turpmāku konflikta eskalāciju.
Latvijas pozīcija Kalnu Karabahas konflikta jautājumā ir zināma, uzsvēra ĀM - Latvija atbalsta ikvienas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā tas noteikts Helsinku nobeiguma aktā un EDSO Parīzes hartā.
"Latvija uzskata, ka Kalnu Karabahas konfliktu var atrisināt vienīgi ar miermīlīgiem līdzekļiem un balstoties uz vispārēji atzītiem starptautisko tiesību principiem EDSO Minskas grupas ietvaros," norādīts ministrijas paziņojumā.
Tāpat ĀM pilnībā atbalsta EDSO Minskas grupu un tās trīs līdzpriekšsēdētājus viņu pūlēs atjaunot pamieru. ĀM sagaida, ka abas puses atturēsies no spēka pielietošanas un pievērsīsies mierīgam Kalnu Karabaha konflikta atrisinājumam.
Jau vēstīts, ka Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Sadursmes ārpus Kalnu Karabaha notiek reti, bet kopš svētdienas spriedze izveidojusies uz Azerbaidžānas robežas ar Armēnijas Tavušas reģionu. Abas valstis vaino viena otru sadursmju izraisīšanā.
Demonstrācija otrdienas vakarā Baku bija lielākā, kāda pēdējos gados Azerbaidžānā pieredzēta. Demonstranti pieprasīja mobilizēt armiju un atgūt Kalnu Karabahu. Vēcinot Azerbaidžānas karogus, demonstranti skandēja ""Karabaha ir Azerbaidžāna!" un "Mobilizācija!".
Publiska pulcēšanās Azerbaidžānā pašreiz ir aizliegta, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos. Ļaudis devās gājienā uz parlamentu, un dažiem pat izdevās iekļūt ēkā, kas izprovocēja spēcīgu policijas atbildi. Policisti izmantoja ūdensmetējus, lai izklīdinātu pūli.
Ziņu aģentūras AFP žurnālists novēroja, kā policisti veic aizturēšanas un sit protestētājiem ar stekiem. Tikmēr sadursmes uz robežas otrdienas vakarā pierimušas un situācija šodien ir mierīga, ziņo Armēnijas Aizsardzības ministrija.
