Orbāns nepieciešamības gadījumā ES ekonomikas glābšanas fondam varēs uzlikt veto
Ungārijas parlaments otrdien pilnvarojis premjerministru Viktoru Orbānu uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidei pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes gadījumā, ja finansiālās palīdzības piešķiršana tiks saistīta ar tādiem priekšnosacījumiem kā likuma varas ievērošana vai citām, pēc Budapeštas ieskatiem, netaisnīgām prasībām.
Paredzēts, ka šonedēļ plānotajā ES samitā bloka dalībvalstu līderi apspriedīs 750 miljardu eiro liela fonda izveidi, kura mērķis ir palīdzēt nacionālajām valdībām atjaunot savu ekonomikas, kas cietušas Covid-19 pandēmijas rezultātā.
Taču Orbāns brīdinājis, ka uzliks šai iecerei veto, ja relatīvi nabadzīgākajām Austrumeiropas valstīm tiks atvēlēti mazāki līdzekļi nekā bagātākajām valstīm bloka rietumos. Viņš draudējis uzlikt veto arī tādā gadījumā, ja Brisele mēģinās ekonomisko palīdzību saistīt ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu vai prasībām pakļauties Eiropas Komisijas (EK) uzspiestajai imigrācijas politikai.
"Finansējuma saistīšana ar politiskiem un ideoloģiskiem priekšnoteikumiem, piesaucot likuma varu, ir nepieņemama," teikts Ungārijas parlamenta apstiprinātajā rezolūcijā.
Ungārijas parlaments arī uzsvēris, ka fonda līdzekļi izmantojami vienīgi ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, esošo darbavietu aizsardzībai un jaunu radīšanai.
Orbāns piektdien norādījis, ka aizdevumu programmai jābūt "taisnīgai un elastīgai" un ka to nedrīkst jaukt ar politiku.
"Jebkurš mēģinājums saistīt [ekonomikas atveseļošanas fondu] ar likuma varas problēmu nenovēršami izvērtīsies politiskās debatēs. Ja abi jautājumi tiks sajaukti, nebūs nedz ekonomikas atlabšanas, nedz [ES] budžeta," brīdinājis Ungārijas premjers.
Juridiski Orbānam nav nepieciešams parlamenta pilnvarojums, lai pārstāvētu Ungāriju aiz tās robežām, taču viņš to vēla izmantot, lai Briselē demonstrētu ungāru vienotību.
EK apgalvojumi par likuma varas apdraudējumu Ungārijā, kā arī Orbāna stingrā nostāja pret nelegālo imigrāciju pastāvīgi noveduši pie konfliktsituācijām Budapeštas attiecībās ar Briseli.
Otrdien apstiprinātajā rezolūcijā iekļauta arī prasība izbeigt pret Ungāriju saskaņā ar ES līguma 7.pantu ierosināto soda procedūru par ES pamatvērtību šķietamo neievērošanu, kas teorētiski varētu beigties ar Budapeštas balsstiesību apturēšanu Eiropadomē.
