Islandē sestdien notiek prezidenta vēlēšanas

Islande ir parlamentāra republika, un prezidentam valstī vairāk ir simboliska loma, bet viņam ir veto tiesības attiecībā uz likumdošanas aktu pieņemšanu un pilnvaras nodot tos apspriešanai referendumos.

Šomēnes veiktās aptaujas uzrāda neapšaubāmu Johannesona pārsvaru pār viņa sāncensi, labēji noskaņoto bijušo Volstrītas brokeri Gudmunduru Franklinu Jonsonu, - atbalstu esošajam prezidentam apliecinājuši vairāk nekā 90% respondentu.

"Aptaujas gan nav tas pats, kas vēlēšanas, bet starpība ir pārāk liela, lai to būtu iespējams pārvarēt," ziņu aģentūrai AFP sacījis Islandes universitātes vēstures profesors Gudmundurs Halfdanarsons.

Vēsturnieks un piecu bērnu tēvs Johannesons, kas šobrīd ir 52 gadus vecs, uzvarēja 2016.gada vēlēšanās un kļuva par jaunāko Islandes prezidentu kopš neatkarības pasludināšanas 1944.gadā.

Šo gadu laikā Johannesons centies vienot Islandes sabiedrību, un socioloģisko pētījumu institūta MMR dati liecina, ka atbalsts viņam svārstījies no 76 līdz 86% un bijis vidēji par 25 procentpunktiem augstāks nekā viņa priekštecim Olafuram Ragnaram Grimsonam.

"Viņu uzlūko kā cilvēku no tautas, kas nav pompozs un pārlieku oficiāls, un islandiešiem viņš acīmredzot ir pa prātam," spriedis Islandes universitātes politoloģijas profesors Olafurs Hardarsons.

Paredzams, ka Covid-19 vēlēšanas īpaši neietekmēs, jo Islandi jaunais koronavīruss nav skāris pārāk smagi - valstī, kurā ir 365 000 iedzīvotāju, apstiprināti desmit šīs slimības izraisīti nāves gadījumi un pašlaik zināmi desmit aktīvi saslimšanas gadījumi, tomēr balsotāji vēlēšanu iecirkņos aicināti ieturēt divu metru atstatumu cits no cita un lietot roku dezificēšanas līdzekļus.

Islande ir otrā valsts Eiropā, kur pēc Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanas notiek vēlēšanas. Pagājušajā svētdienā Serbijā tika vēlēts parlaments, bet šosvētdien Polijā notiks prezidenta vēlēšanas un Francijā - pašvaldību vēlēšanu otrā kārta, kas martā tika atcelta pandēmijas dēļ.