Krievija plāno izdalīt miljoniem pasu
Krievijā jūlijā sāks darboties vairāku pasu sistēma, ļaujot pretendēt uz pilsonību arī cilvēkiem, kuriem jau ir citas valsts pilsonība.
Atcelta arī prasība, ka pilsonības iegūšanai Krievijā jānodzīvo vismaz pieci gadi un jāuzrāda apliecinājums par legāliem ienākumiem. Grozījumu izstrāde likumā sākās jau 2018. gadā, kad Krievija pieņēma jaunu valsts migrācijas politikas koncepciju, paredzot atvērt valsti visiem, kas vēlas tajā dzīvot un strādāt.
Gruzijas kara pieredze
Jaunā likuma autori cer, ka Krievijas pases iegūs līdz desmit miljoniem cilvēku, galvenokārt krieviski runājošie no bijušās PSRS. Parlamenta apakšpalātas spīkera vietnieks Pjotrs Tolstojs februārī pauda, ka pēc tam Krievija “sāks aizsargāt savus pilsoņus”.
Krievija mēģina turpināt izmantot pilsonību kā ģeopolitisku instrumentu, kaut arī oficiāli uzsvērts, ka grozījumi nepieciešami, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Viņš aicina atskatīties pagātnē, kad 2008. gadā Gruzijas kara laikā Krievija pamatoja savu bruņoto spēku atrašanos Dienvidosetijā un Abhāzijā ar savu pilsoņu aizsardzību. Tur dzīvojošie Krievijas pilsonību ieguva, sākot no 2002. gada, kad Krievijas parlaments pieņēma grozījumus pilsonības likumā.
Pilsoņu aizstāvības kārts
Tas ir arī Krievijas vēstījums ar mērķi vājināt kaimiņvalstu juridiskās robežas, uzskata Balodis. Tādā veidā ir iespējams iejaukties citu valstu iekšlietās, pamatojoties uz savu pilsoņu un viņu tiesību aizstāvību, vienlaikus atgādinot par iespēju lietot arī spēku, spriež eksperts.
“Krievijas mediji ziņo, ka pamatauditorija ir Baltkrievija, Ukraina, Kazahstāna, Moldova. Es vairāk skatos uz Ukrainu un Moldovu, kur esošajiem separātistiem ir nepieciešams atvieglot pilsonības iegūšanu,” skaidro pētnieks. Audzējot Krievijas pilsoņu masu, var iegūt papildu politisko argumentu, lai turpinātu iejaukties konfliktos.
Runājot par to, vai šāds Krievijas solis var radīt apdraudējumu Latvijai, Balodis norāda, ka eksistē kāds cits sarežģījums. Ārlietu ministrija ir vērsusies pie Maskavas ar lūgumu sniegt informāciju, cik daudz Latvijas nepilsoņu patiesībā ir Krievijas pilsoņi, bet Krievija šādus pieprasījumus ignorējot. Tas esot vēl viens piemērs, kā Krievija neievēro normālas starptautiskās attiecības informācijas apmaiņas ziņā.
Komplektā būs jāprasa vīza
Balodis brīdina, ka atsevišķos gadījumos valsts drošībai var rasties riski, piemēram, provokācijās var piedalīties cilvēki, kuri šķietami ir Latvijas nepilsoņi, bet patiesībā tie ir Krievijas pilsoņi, par kuriem Latvijas valstij nav informācijas.
“Manuprāt, atsevišķās situācijās šis var kļūt par problēmas aspektu. Domāju, ka Krievija tādu informāciju par nepilsoņiem arī neizpaudīs, jo pretējā gadījumā cilvēki zaudētu nepilsoņa statusu, un Latvija neatzīst dubultpilsonību ar Krieviju,” teic pētnieks.
Krievijas pilsoņiem Latvijā atšķirībā no nepilsoņiem ir nepieciešama vīza un uzturēšanās atļauja, kas pašiem radītu juridiskas grūtības un vienlaikus vairs nevarētu “mest akmeni Latvijas dārziņā” par nepilsoņu statusu. Pēc Baloža domām, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Krievija neatklāj informāciju par Latvijas nepilsoņiem, kuri ir tās pilsoņi.
