EK gatava atbalstīt Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un izplatīšanu

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, stratēģijas nolūks ir ne tikai sekmēt vakcīnas izstrādi, bet arī palīdzēt aizsargāt cilvēkus visā pasaulē.

EK uzsvērusi, ka iedarbīga un droša vakcīna pret vīrusu ir mūsu labākā cerība rast pastāvīgu risinājumu pandēmijai un laiks ir ārkārtīgi svarīgs. Komisijas ieskatā, katrs mēnesis, kas būs iegūts vakcīnas izstrādes laikā, glābs dzīvības, ietaupīs iztikas līdzekļus un miljardiem eiro.

Šodien pieņemtajā stratēģijā ir ierosināta kopīga Eiropas Savienības (ES) pieeja, un tās pamatā ir pilnvarojums, kas saņemts no ES veselības ministriem.

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka šis ir zinātnes un solidaritātes izšķirošais brīdis. Viņa pauda pārliecību, ka ir iespējams mobilizēt resursus, lai atrastu vakcīnu un uzvarētu vīrusu uz visiem laikiem. Leiena pavēstīja, ka vakcīna būs pavērsiena punkts cīņā ar jauno koronavīrusu, tāpēc ES ir jābūt gatavai ražot un izplatīt vakcīnu visā pasaulē.

"[Vakcīnas izstrāde ir apliecinājums tam, ko] partneri var sasniegt, apvienojot prātus, pētniecību un resursus. ES darīs visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu, ka vakcīna ir pieejama visiem šīs pasaules iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīvesvietas," akcentēja EK priekšsēdētāja.

Komisijā norādīja, ka vakcīnu izstrāde ir sarežģīts un ilgstošs process. Ar šodienas stratēģiju Komisija atbalstīs centienus paātrināt drošu un iedarbīgu vakcīnu izstrādi un pieejamību 12 līdz 18 mēnešu laikā, varbūt pat agrāk.

Lai izpildītu šo sarežģīto uzdevumu, ir vienlaikus jāveic klīniskie pētījumi un jāiegulda ražošanas jaudas palielināšanā, lai varētu ražot miljoniem vai pat miljardiem iedarbīgas vakcīnas devu. Komisija ir pilnībā gatava atbalstīt vakcīnu izstrādātāju centienus.

"Tā nav tikai Eiropas problēma, tā ir visas pasaules problēma. ES nebūs droša, kamēr vakcīna nebūs pieejama visai pasaulei, un tādējādi vispārēji pieejama vakcīna ir gan ES un tās dalībvalstu atbildība, gan ieinteresētība," pausts Komisijas izplatītajā ziņojumā.

Francija, Vācija, Itālija un Nīderlande jau ir spērušas nozīmīgu soli ceļā uz dalībvalstu kopīgu rīcību, izveidojot iekļaujošu vakcīnu aliansi. Savukārt ES vakcīnas stratēģija īstenos vienotu pieeju turpmākajam darbam.

Stratēģijas mērķi ir nodrošināt vakcīnu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, nodrošināt dalībvalstīm un to iedzīvotājiem ātru piekļuvi vakcīnām, vienlaikus vadot globālos solidaritātes centienus, pēc iespējas ātrāk nodrošināt taisnīgu piekļuvi vakcīnai par pieņemamu cenu.

Komisija uzsvēra, ka ES stratēģija balstās uz diviem pīlāriem: nodrošināt vakcīnu ražošanu ES un to pietiekamu piegādi dalībvalstīm, noslēdzot "cerības pirkuma" līgumus ar vakcīnu ražotājiem, izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu.

Papildus šādiem līgumiem pastāv iespēja darīt pieejamu papildu finansējumu un citus atbalsta veidus. Otrs pīlārs ir pielāgot ES tiesisko regulējumu pašreizējai steidzamības situācijai un izmantot regulatīvo elastību, lai paātrinātu vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un pieejamību, vienlaikus saglabājot vakcīnu kvalitātes, drošuma un iedarbīguma standartus.

Lai palīdzētu uzņēmumiem ātri izstrādāt un ražot vakcīnu, Komisija dalībvalstu vārdā noslēgs līgumus ar atsevišķiem vakcīnu ražotājiem. Apmaiņā pret tiesībām noteiktā laikposmā iegādāties noteiktu skaitu vakcīnu devu ES finansēs daļu no sākotnējām izmaksām, kas rodas vakcīnu ražotājiem. To noformēs kā "cerību pirkuma" līgumus. Sniegtais finansējums tiks uzskatīts par daļēju maksājumu par vakcīnām, kuras faktiski iegādāsies dalībvalstis.

Saistītais finansējums tiks iegūts no 2,7 miljardu eiro lielā Ārkārtas atbalsta instrumenta. Papildu atbalsts būs pieejams, izmantojot Eiropas Investīciju bankas aizdevumus.

Pieņemot finansēšanas lēmumu par to, kādas vakcīnas atbalstīt, tiks ņemti vērā tādi kritēriji, kā, piemēram, zinātniskās pieejas un izmantotās tehnoloģijas pamatotība, izstrādes ātrums vajadzīgajā apjomā, izmaksas, riska dalīšana, atbildība, dažādu tehnoloģiju aptvērums, agrīna sadarbība ar ES regulatoriem, globālā solidaritāte un spēja piegādāt, attīstot ražošanas jaudu ES.

Komisijā norādīja uz vienmēr pastāvošo risku, ka atbalstītie kandidāti klīniskajos pētījumos cietīs neveiksmi. Tāpēc šī stratēģija ir līdzīga apdrošināšanas polisei, dažus nozares riskus nododot valsts iestādēm apmaiņā pret to, ka dalībvalstis tiek nodrošinātas ar taisnīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi vakcīnai, ja tāda tiks izstrādāta.

Komisija akcentēja, ka regulatīvais process būs elastīgs, bet saglabāsies stabils. Kopā ar dalībvalstīm un Eiropas Zāļu aģentūru Komisija maksimāli izmantos ES tiesiskajā regulējumā paredzētās elastības iespējas, lai paātrinātu veiksmīgu Covid-19 vakcīnu apstiprināšanu un pieejamību.

Tas ietver arī paātrinātu apstiprināšanas procedūru, elastību attiecībā uz marķēšanu un iepakošanu un priekšlikumu paredzēt pagaidu atkāpes no dažiem ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) tiesību aktu noteikumiem, lai paātrinātu Covid-19 vakcīnu un ĢMO saturošu zāļu klīniskos pētījumus.

Uzņēmumi, kuriem ir daudzsološs vakcīnas kandidāts un kuri jau ir sākuši vai drīzumā sāks klīniskos pētījumus, tiek aicināti sazināties ar Komisiju.

ES sniedz ieguldījumu pasaules mēroga centienos panākt vispārēju testēšanu, ārstēšanu un vakcināciju, piesaistot līdzekļus ar starptautisku līdzekļu devēju pasākumu palīdzību un apvienojot spēkus ar valstīm un pasaules veselības aizsardzības organizācijām, izmantojot Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvas sadarbības sistēmu, skaidroja Komisijā.

Līdz 2020.gada maija beigām globālās koronavīrusa apkarošanas līdzekļu devēju pasākumu ietvaros tika piesaistīti 9,8 miljardi eiro. Otrais solis tiks sperts partnerībā ar "Global Citizen" un citiem valstiskiem un nevalstiskiem partneriem, un tā kulminācija ir globālais līdzekļu devēju samits 27.jūnijā.

EK ir apņēmusies ievērot principu par vispārēju, taisnīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi vakcīnām, jo īpaši visneaizsargātākajām valstīm. Tā ir gatava kopā ar starptautiskajiem partneriem izpētīt, vai ievērojams skaits valstu piekristu apvienot resursus, lai nākotnē kopīgi rezervētu vakcīnas no uzņēmumiem gan savām vajadzībām, gan valstīm, kurās ir zemi un vidēji ienākumi.

Savukārt valstis ar augstiem ienākumiem varētu darboties kā iekļaujoša starptautiska pircēju grupa, tādējādi paātrinot drošu un iedarbīgu vakcīnu izstrādi un palielinot to pieejamību visiem, kam tās ir vajadzīgas visā pasaulē.