Vai tūkstošiem gadu ilgā tradīcija paspiest roku drīzumā izzudīs? Savas domas atklāj eksperti
Paspiest roku, veidojot biznesa kontaktus vai izrādot cieņu, pieklājību, līdz šim ir bijusi ierasta prakse ikdienā. Tomēr pēdējā laikā, kad pasaulē izplatās Covid-19 infekcija, rokasspiediens kļuvis teju aizliegts. Vai pēc Covid-19 pandēmijas tas atkal kļūs aktuāls?
“Godīgi sakot, es nedomāju, ka cilvēkiem vispār vairs vajadzētu izmantot rokaspiedienu nākotnē,” aprīļa izskaņā minēja Baltā nama (ASV) koronavīrusa darba grupas galvenais dakteris Entonijs Fauci. Viņš norādīja, ka šāda prakse būtu jāpārtrauc ne tikai Covid-19, bet arī citu infekcijas slimību dēļ. Iespējams, tas pat samazinātu ikgadējos gripas saslimšanas gadījumus.
Prinstonas (ASV) universitātes psiholoģijas un sabiedrisko lietu profesore Elke Vēbere BBC gan mazliet apšaubījusi, vai rokasspiedienu no biznesa tikšanās reizēm varētu pilnībā izskaust. Viņasprāt, ieradumi esot pārāk dziļi iesakņojušies. Piemēram, ASV prezidents gada laikā sarokojoties ar apmēram 65 000 cilvēku.
Tikmēr Teksasas Universitātes (ASV) psiholoģijas profesore Kristīna Legare norādījusi, ka rokasspiediens ir svarīgs saiknes žests starp cilvēkiem. Arī viņa uzskata, ka ar tūkstošiem gadu ilgu vēsturi rokasspiediens varētu būt pārāk iesakņojies, lai to varētu viegli apturēt. Pat fakts, ka daudzviet pasaulē cilvēki izlēmuši rokasspiediena vietā saskarties ar elkoņiem vai pēdām, liecinot, ka cilvēks iekšēji izjūt vajadzību fiziski sasveicināties ar otru.
Uzvedības pētniece Vala Kērtisa savā grāmatā “Neskaties, nepieskaries” (Don't Look, Don't Touch) norāda, ka viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc cilvēki izmanto rokasspiedienus, kā arī dažās valstīs skūpstus, lai sasveicinātos, ir nodibināt uzticības saikni ar otru.
Arī zinātniskie pētījumi ir apstiprinājuši, ka fizisks kontakts ar otru, tostarp rokasspiediens, aktivizē to pašu smadzeņu daļu, kas atbild par labsajūtu, piemēram, saņemot gardu ēdienu.
Vēlme pieskarties otram novērojama arī dzīvnieku pasaulē. Šimpanzes sasveicinās viena ar otru, pieskaroties ar plaukstām, reizēm apskaujot un pat skūpstot. Tāpat fiziski saskaras, piemēram, arī žirafes, savijot savus garos kaklus.
Ir vairākas teorijas par to, kur tad īsti ir izcēlusies sarokošanās prakse. Tiek pieļauts, ka, iespējams, tā varētu būt radusies senajā Grieķijā kā miera simbols starp diviem cilvēkiem, parādot, ka nevienam nav ierocis.
Cita versija norāda, ka rokasspiediena žests varētu būt sācies viduslaiku Eiropā ar līdzīgu nolūku, lai bruņinieki, “kratot” otra roku, varētu sakratīt otra slēptos ieročus.
