ASV satriec varonīgas ārstes pašnāvība. Viņai visa, iespējams, bija par daudz

“The New York Times” raksta, ka Brīna vadījusi neatliekamās palīdzības nodaļu Allena slimnīcā un strādājusi Kolumbijas universitātes medicīnas centrā. Šīs abas iestādes ietilpst Ņujorkas Presbiterāņu slimnīcas struktūrā, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām medicīnas iestādēm ASV.

Sievietes tēvs Filips Brīns, pensionēts traumatologs, atklāja, ka meita daudz runājusi par darbu slimnīcā. Viņa klāstījusi, kā kolēģi pēc 18 stundu maiņas gulējuši gaiteņos, bet pacienti miruši, vēl pirms vispār viņus paguva iznest no ātrās palīdzības mašīnām.

Ārstējot pacientus, mediķe pati inficējusies ar Covid-19, no kā atkopusies pusotru nedēļu, bet tad atkal atgriezusies ierindā, taču nav varējusi pabeigt 12 stundu maiņu, tāpēc viņu atkal nosūtīja mājās. Viņas paziņa, arī ārsts, ieteica doties pie savas ģimenes, kur Brīna nonāca slimnīcā spēku izsīkuma dēļ. Aptuveni nedēļu sieviete ārstējās medicīnas iestādē, bet pēc tam devās pie savas mātes un māsas, tomēr 26. aprīlī viņa māsas mājā izdarīja pašnāvību. Mediķi centās glābt ārstes dzīvību, tomēr nesekmīgi.

Ārstes tēvs stāsta, ka viņa meitai līdz šim nebija psihiska rakstura traucējumu, tomēr pēdējo reizi, kad viņi runāja pa tālruni, meita šķitusi savāda un viņš juta, ka kaut kas nav labi.

Lai arī tēvs medijiem skaidri nepateica, kas bijis pašnāvības iemesls, viņš licis noprast, ka tam ir sakars ar epidēmiju. “Viņa centās darīt savu darbu, un tas viņu nogalināja,” izdevumam atklāja tēvs.

Arī policijā uzskata, ka ārstes pašnāvībai ir saistība ar koronavīrusu: “Individuālie aizsardzības līdzekļi var samazināt iespēju inficēties ar koronavīrusu, taču tie nevar pasargāt no emocionālas un garīgas izdegšanas tādus varoņus kā Lorna Brīna, kā arī citus neatliekamās palīdzības dienestu darbiniekus,” saka vietējās policijas nodaļas priekšnieks Rašals Breknijs.

Par varoni Lornu Brīnu sauc arī Kolumbijas universitātes Medicīnas centrā, kur sieviete strādāja. Kolēģi saka, ka viņa bija talantīga un cienījama ārste, kā arī enerģiska un sabiedriska personība. Viņa rūpējās par to, lai viņas nodaļas ārstiem būtu pieejami individuālās aizsardzības līdzekļi, bijusi drosmīga, līdzjūtīga un uzticīga savam darbam.

Šobrīd pandēmijas laikā daudzās pasaules valstīs bažījas par ārstu izdegšanu un depresiju. Ātrās palīdzības ārste no Filadelfijas, kā arī Amerikas pašnāvību asociācijas locekle Loisa Šveistere medijiem norādījusi, ka depresijas skartiem medicīnas darbiniekiem nav viegli meklēt palīdzību, jo viņi negrib šķist vāji, kā arī bažījas, vai šī diagnoze netraucēs viņu karjerai nākotnē. “Es baidos, ka mēs vēl redzēsim pašnāvību skaita pieaugumu. Un ne tikai ārstu vidū, bet arī starp cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu un domā, ka viss ir beidzies,” viņa sacīja.