foto: Vida Press
Briesmas pirms koronavīrusa: 5 nāvējošākās pandēmijas pasaules vēsturē
Tiek uzskatīts, ka pirmo reizi Spāņu gripa parādījās 1916.gadā britu armijas slimnīcā, kas atradās Francijā. Vīruss, iespējams, cēlies no putniem.
2020. gada 22. aprīlis, 05:30

Briesmas pirms koronavīrusa: 5 nāvējošākās pandēmijas pasaules vēsturē

Jauns.lv

Nedaudz vairāk kā pirms 100 gadiem, vēl pirms koronavīrusa pandēmijas, pasauli savā varā bija pārņēmusi Spāņu gripa, ar kuru inficējās trešdaļa pasaules iedzīvotāju. “Fox news” apkopojis 5 postošākās pandēmijas cilvēces vēsturē.

Melnā nāve jeb Buboņu epidēmija bija viena no nāvējošākajām pandēmijām cilvēces vēsturē - lēš, ka tajā dzīvību zaudēja 75 līdz 200 miljoni cilvēku. Izplatoties Vidusjūras reģionā un Eiropā, buboņu mēris nogalināja 30-60% Eiropas iedzīvotāju.

Daudzi zinātnieki uzskata, ka līdzīgi kā Covid-19, Melnā nāve radās Āzijā. Postošās sērgas dēļ 14.gadsimtā pasaules iedzīvotāju skaits samazinājās no aptuveni 450 miljoniem līdz 350-375 miljoniem. Vairāki vēsturnieki ir pārliecināti, ka pandēmija sākās Ķīnā vai Vidusāzijā 1320.gadā.

Šausmas Eiropā sākās kādā no 1347.gada oktobra dienām, kad Sicīlijā no Melnās jūras ieradās 12 kuģi. Ostas darbinieki ieraudzīja baisu skatu: vairākus slimus jūrniekus, kuru ķermeni klāja melni, smakojoši buboņi. Lai gan kuģi tika padzīti no ostas, postaža jau bija nodarīta. 

Nākamā lapa: 5. Antonina mēris (165.): 5 miljoni mirušo