foto: Vida Press
Briesmas pirms koronavīrusa: 5 nāvējošākās pandēmijas pasaules vēsturē
Tiek uzskatīts, ka pirmo reizi Spāņu gripa parādījās 1916.gadā britu armijas slimnīcā, kas atradās Francijā. Vīruss, iespējams, cēlies no putniem.
2020. gada 22. aprīlis, 05:30

Briesmas pirms koronavīrusa: 5 nāvējošākās pandēmijas pasaules vēsturē

Jauns.lv

Nedaudz vairāk kā pirms 100 gadiem, vēl pirms koronavīrusa pandēmijas, pasauli savā varā bija pārņēmusi Spāņu gripa, ar kuru inficējās trešdaļa pasaules iedzīvotāju. “Fox news” apkopojis 5 postošākās pandēmijas cilvēces vēsturē.

Tiek uzskatīts, ka līdzīgi kā koronavīruss Antonina mēris radies Ķīnā. Karavīri, kas maršējuši uz Romu no Mezopotāmijas bija slimi, daudzu ķermeņi klāti ar sarkanām un melnām papulām jeb nelieliem ādas pacēlumiem (mezgliņiem).

Mēris drīz vien izplatījās visā Romas impērijā. Līdzīgi kā šī brīža pandēmija, ne visi, kas inficējās nomira, bet tie, kuri izdzīvoja, kļuva imūni. Līdz brīdim, kad mēris jau tika ierobežots, tas nogalināja miljoniem cilvēku un praktiski noslaucīja no zemes virsas visu 150 000 lielo Romas armiju.

No mēra mira arī Romas imperators Marks Aurēlijs. Slimības simptomi bija ļoti nepatīkami: caureja, klepus, drudzis, sausa mute un iepriekšminētās papulas. Leģenda vēsta, ka slimība izplatījusies, kad kāds romiešu kareivis nejauši atvēris zelta zārku Apollo templī, atbrīvojot mēri. Daudzi bija pārliecināti, ka mēris ir dievu sods. 

Nākamā lapa: 5. Antonina mēris (165.): 5 miljoni mirušo