Eiropas Savienības dalībvalstu līderi apspriedīs atlabšanu pēc Covid-19 krīzes
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piektdien aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderus uz videokonferenci 23.aprīlī, lai apspriestu, kā Eiropai atgūties no ekonomiskās krīzes, ko izraisījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.
"Pienācis laiks likt pamatus sparīgai ekonomiskajai atlabšanai," teikts Mišela izplatītajā paziņojumā.
Kā ziņots, dienu iepriekš dalībvalstu finanšu ministri beidzot panāca vienošanos par pasākumu paketi pandēmijas radīto ekonomisko seku novēršanai, atvēlot šim mērķim 500 miljardus eiro.
27 ES dalībvalstu līderu galvenais uzdevums būs apstiprināt smagajās sarunās panākto vienošanos par vīrusa smagi skarto valstu kreditēšanu.
"Eirogrupas vienošanās ir nozīmīgs izrāviens. Ar šo bezprecedenta paketi mēs kopīgi uzņemamies krīzes nastu," norādījis Mišels.
Lai gan pēc nedēļām ilgās kaulēšanās vienošanās ir panākta, nerimst domstarpības, ko raisījusi ES dienvidvalstu prasība ķerties pie kopīgas aizņemšanās, lai stimulētu atlabšanu pēc pandēmijas, izplatot tā dēvētās koronaobligācijas.
Šo pretrunīgi vērtēto ideju, pret kuru kategoriski iebilst Vācija, ministri atstāja tālākai apspriešanai dalībvalstu līderiem, taču ir ļoti maz cerību, ka Berlīne un tās sabiedrotie varētu piekāpties.
Iegūtos līdzekļus paredzēts ieguldīt īpašā atlabšanas fondā, un Vācija uzskata, ka to varētu finansēt ar ES ilgtermiņa budžeta starpniecību.
Arī bloka ilgtermiņa budžets šobrīd tiek apspriests, un arī šīs sarunas nebūt nav vieglas.
