Delfīni dzidrajos Venēcijas ūdeņos, dzērušie ziloņi Ķīnā... kas ir patiesība, bet kas - meli?
foto: EPA/Scanpix
Pasaulē

Delfīni dzidrajos Venēcijas ūdeņos, dzērušie ziloņi Ķīnā... kas ir patiesība, bet kas - meli?

Jauns.lv

Pēdējās dienās sociālajos tīklos ar jaunā koronavīrusa izplatības ātrumu cirkulē dažādi brīnumi un dīvainības, kas varbūt palīdz mazliet izklaidēties un pārslēgt domas, taču neatbilst patiesībai. Bija vai nebija delfīni Venēcijas kanālos? Piedzērās vai nepiedzērās ziloņi Ķīnā? Kā ir patiesībā?

Delfīni dzidrajos Venēcijas ūdeņos, dzērušie ziloņ...

“Katram mākonim ir zelta maliņa” – tā par it kā notiekošo Venēcijas tukšajos kanālos sprieda daudzi sociālo tīklu lietotāji kā pasaulē, tā mūsu mājās, jo izskanēja ziņas, ka tagad gondolu un tūristu vietā Venēcijā atgriezušies gulbji un delfīni. Šīs visnotaļ jaukās ziņas savāca tūkstošiem retvītu, tās kļuva par hitu gan “Instagram”, gan “Tik Tok”, tās izskanēja medijos.

Tomēr šīs ziņas neatbilst patiesībai. “National Geographic” vēsta, ka gulbji patiesībā ir no Burano kanāla – tā ir maza sala Venēcijas apkārtnē, kur šie putni nav nekāds retums. Savukārt fotogrāfijas ar delfīniem patiesībā uzņemtas simtiem kilometru tālāk, Sardīnijas ostā Vidusjūrā.

Kas ir patiesība? Tas, ka ūdens Venēcijas kanālos patiesi kļuvis dzidrāks, taču izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs – pirms koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojuma Eiropā Venēcijas kanālos bija spraiga jo spraiga gondolu satiksme un ūdens nemitīgi tika sakults. Ieberiet glāzē smiltis un ar karoti maisiet ūdeni. Redzēsiet, cik tas ir duļķains. Taču izbeidzot maisīt, drīz vien smiltis nosēdīsies un ūdens kļūs dzidrs. Jā, tieši tik vienkārši.

Koronavīruss un Venēcija: dzidrie kanāla ūdeņi

Kas vēl ir patiesība? Tas, ka daudzviet pasaulē, sevišķi lielajās pilsētās, kā arī Ķīnā, patiešām tiek fiksēts gaisa piesārņojuma sarukums, jo daudzās nozarēs ražošana ir teju apstājusies, dīkstāves dēļ ir mazāk kaitīgo gāzu emisiju, cilvēki paliek mājās un nebrauc ar automašīnām. Tomēr eksperti neuzskata, ka šiem uzlabojumiem ir kāds ievērojams tālejošs efekts, proti, vienu dienu krīze beigsies, dzīve “atsāksies” un, atkopjoties ekonomikai, atjaunosies arī gaisa piesārņojums. 

foto: AFP/Scanpix
Skaidras debesis virs Libānas galvaspilsētas Beirūtas ir retums, taču tagad, kad cilvēki Covid-19 pandēmijas paliek mājās, tā ir realitāte.
Skaidras debesis virs Libānas galvaspilsētas Beirūtas ir retums, taču tagad, kad cilvēki Covid-19 pandēmijas paliek mājās, tā ir realitāte.

Tāpat cilvēki nebeidza priecāties par dzērušajiem ziloņiem Juņnaņas provincē, kas atrodas Ķīnas dienvidu daļā. Ziloņi it kā sadzērās kukurūzas laukā un kungu prātu devās izgulēt netālu esošajā tējas plantācijā.

Tā nav patiesība: Pagaidām nevienam nav īsti skaidrs, no kurienes nāk šie attēli, taču Ķīnas mediji noraida izskanējušās ziņas. Lai arī ziloņi patiesi nesen gājuši cauri Juņnaņas provincei, to klātbūtne tur nav neparasta, turklāt tie nav šie paši ziloņi, kas redzami populārajās fotogrāfijās.

“National Geographic” norāda, ka šis fenomens spilgti ilustrē, cik ļoti acij tīkamās un “pārāk labi, lai būtu patiesība” stila baumas izplatās krīzes laikā. Cilvēki jūt vajadzību dalīties ar informāciju, kas padara viņus emocionālus. Kad izjūtam stresu, mīlīgas dzīvnieku bildes ļauj rast glābiņu.

Kad nepatiesība kļūst populāra

Oriģinālo ierakstu ar gulbjiem un tīro ūdeni Venēcijā izveidoja kāda sieviete no Indijas. Viņa stāsta, ka sociālajos tīklos ieraudzīja dažas glītas fotogrāfijas un nolēma tās salikt kopā, nezinot, ka gulbji Burano ir regulāri ciemiņi. “Savā tvītā vēlējos vien padalīties ar to, kas man šajos drūmajos laikos sagādāja prieku,” viņa skaidroja. Sieviete nevarēja pat iedomāties, ka šis ieraksts gūs milzu popularitāti. “Žēl, ka “Twitter” nav ierakstu labošanas iespējas,” viņa spriež.

Lai arī ieraksts ir nepatiess, viņa to nav dzēsusi un arī neplāno to darīt, savu izvēli pamatojot ar faktu, ka daļa tur redzētā aizvien ir patiesa, proti, ka ūdeņi Venēcijas kanālā ir neierasti dzidri. Iespiesto “patīk”, komentāru un ieraksta tālāk padošanas skaits ir viņai nepieredzēts. “Tas ir mans personīgais rekords un es nevēlētos to izdzēst,” viņa skaidro.

Alkas pēc “laikiem”

Lielu “patīk” un daudzu komentāru saņemšana sniedz mums tūlītēju sociālu apbalvojumu, skaidro sociālā psiholoģe Ērina Vogele. Citiem vārdiem sakot, šādi notikumi liek mums justies labi. Un šobrīd nepieciešamība meklēt jaunas lietas, kas liktu mums sajusties labāk, var krietni pastiprināties, jo cilvēki lūko pēc veidiem, kā tikt galā ar pandēmiju, ekonomisko sabrukumu un pēkšņu izolāciju. Ideja, ka šīs krīzes laikā atdzimst daba un dzīvnieki, var dot mums nozīmīguma un mērķa sajūtu, proti, ka šim visam, ko šobrīd izciešam, ir vismaz kāda jēga.

Varētu šķist, kas gan tur ir slikts? Tomēr atklāsme, ka šīs jaukās ziņas tomēr nav patiesas, laikā, kad esam ievainojami, var padarīt mūs vēl skeptiskākus. Uzzināt, ka kāda laba un jauka ziņa nav patiesa, ir sliktāk nekā nedzirdēt to vispār, skaidro psiholoģe.

Sociālie tīkli tuvākajās nedēļās vai pat mēnešos pavisam noteikti spēlēs lielu lomu cilvēka garastāvokļa uzlabošanā, jo daudzi esam spiesti palikt mājās un sazināties ar ekrānu starpniecību. Vogele saka: “Es vēlētos iedrošināt cilvēkus dalīties ar jaukām lietām. Bet tam nav jābūt nekam sensacionālam. Tam vienkārši ir jābūt patiesībai.”