Pasaulē
2020. gada 18. februāris, 16:40

Reinsalu noraida Ķīnas pretenzijas pret Igaunijas izlūkdienesta ziņojumu

Jauns.lv / LETA

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu otrdien noraidīja Ķīnas vēstniecības paustās pretenzijas pret Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumu, kurā cita starpā pieminēti iespējamie apdraudējumi no Ķīnas puses.

Kā ziņots, Ķīnas vēstniecība Tallinā šā ziņojuma autorus apsūdzējusi nekompetencē un Aukstā kara laiku domāšanā un pieprasījusi izlabot apgalvojumus,  kas tās ieskatā neatbilst patiesībai.

"Es noraidu vēstniecības prasības. Ārējās izlūkošanas dienesta sniegtais drošības situācijas vērtējums balstīts uz dienesta ekspertu zināšanām. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka mēs neattīstīsim divpusējās attiecības ar Ķīnu, vienlaikus paturot prātā savstarpēju izdevīgumu un nacionālās drošības intereses. Tāds ir mans komentārs šai jautājumā,"  ministrs sacīja intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.

Viņš neatbildēja uz jautājumu, vai Ķīnas vēstniecības paziņojumam varētu būt saistība ar kādu konkrētu notikumu, piemēram, ar to, ka Igaunija janvārī kļuva par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti, jo izlūkdienesta ziņojumā bija teikts, ka Pekina agresīvāk iejaucas lēmumu pieņemšanā citās valstīs, ja saskata kādu tiešu nepieciešamību vai izdevīgumu.

"ANO Drošības padomē mēs sadarbojamies ar visām dalībvalstīm, arī ar pastāvīgajām. Ar Ķīnu esam rīkojuši konsultācijas ierēdņu līmenī, esam informējuši viens otru par savu nostāju. Drošības padome galu galā ir tā vieta, kur pārstāvētas valstis ar ļoti dažādām politiskajām sistēmām, kur tiekas valstis ar dažādām vērtību sistēmām un meklē problēmām mierīgu risinājumu. Bet atkārtošu vēlreiz - es noraidu Ķīnas vēstniecības  prasību, kurā ir norādes uz Ārējās izlūkošanas dienesta darbību," uzsvēra Reinsalu.

Pēc viņa teiktā, jautājumi, kas saistīti ar pieaugošo Ķīnas ietekmi pasaulē, tiek apspriesti gan Eiropas Savienībā (ES), gan NATO.

"Protams, mēs vērīgi sekojam šīm pārmaiņām. Igaunijas valdība arī noteikusi principus, uz kuriem balstās mūs politika attiecībā  uz Ķīnu,"  izteicās ārlietu ministrs.

"Šā gada otrajā pusgadā, kad par ES prezidētājvalsti kļūs Vācija, plānots samits, kurā piedalīsies visu ES  dalībvalstu valdību vadītāji un Ķīnas līderi. Tas liecina, ka Ķīnas īpatsvars starptautiskajās attiecībās pieaug. No tā ir jāizdara secinājumi, izvērtējot, kāda ietekme tam būs gan starp transatlantiskās vērtību savienības valstīm, gan globālā mērogā. Manuprāt, jo Eiropas Savienība būs vienotāka attiecībās ar Ķīnu, jo saprātīgāk tas būs," viņš piebilda.

Kā savukārt norādīja Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs Kaimars Karu, izlūkdienesta ziņojums balstīts uz esošajiem datiem, nevis subjektīviem viedokļiem.

"Ārējās izlūkošanas dienesta nostāja, piezīmes un ieteikumi balstīti uz ekspertu darbu un plašu starptautisku sadarbību , tai skaitā informācijas apmaiņu, nevis uz darbinieku personisko attieksmi. Dienesta mērķis ir aizstāvēt Igaunijas drošību, ņemot vērā visu pieejamo informāciju," viņš uzsvēra.

"Ķīnas un Igaunijas tirdzniecības partnerībai ir gadiem ilga vēsture, un šo sadarbību mēs vēlamies turpināt. Mums kā nelielai valstij, bez šaubām, ir svarīgi veidot ilgtspējīgus tirdzniecības modeļus, ņemot vērā Igaunijas intereses. Ķīna mums ir interesants partneris arī tūrisma un kultūras kontekstā un acīmredzami interesējas ari par mums, un mēs priecāsimies turpināt sadarbību," izteicās ministrs.

Jau ziņots, ka Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests savā 12.februārī publiskotajā ziņojumā norādīja uz strauji pieaugošo Ķīnas ārpolitisko aktivitāti, kas izpaužas centienos uzspiest savu pasaules uzskatu un standartus.

"Pašreizējie Ķīnas līderi aizvien mazāk turas pie iepriekšējā prezidenta Hu Dzjiņtao atbalstītās “mierīgas attīstības” koncepcijas un aizvien vairāk visā pasaulē uzsver vēstījumu par Ķīnu kā lielvaru, kas ieradusies uz palikšanu, kamēr citiem vienkārši jāpielāgojas šai “jaunajai pasaules kārtībai". Iespējamā Ķīnas investīciju izmantošana politiskos nolūkos un iespējamā tehnoloģiskās atkarības veidošanās jāvērtē kā apdraudējumi, ar kuriem aizvien vairāk jārēķinās, domājot par Igaunijas drošību," secināja ziņojuma autori.

Reaģējot uz šo dokumentu, Ķīnas vēstniecība savā interneta vietnē ievietoja paziņojumu, kurā bija teikts, ka Igaunijas izlūkdienesta ziņojums "raisa neizpratni, jo attiecībā uz Ķīnu liecina par nekompetenci, aizspriedumiem un Aukstā kara laiku domāšanu".

"Ignorējot Ķīnas un Igaunijas perspektīvās attiecības, Ķīna tajā raksturota kā valsts, no kuras var sagaidīt apdraudējumus, balstoties uz nepamatotiem stāstiem, izkropļojot faktus vai tīši uzbrūkot. Tas darīts neprofesionāli un bezatbildīgi," norādīja vēstniecība. "Šī informācija maldina gan Igaunijas, gan pasaules sabiedrību, kaitē divpusējām attiecībām un aizvaino ķīniešus, kuri pret Igauniju noskaņoti labvēlīgi. Mēs kategoriski pieprasām labot to ziņojuma sadaļu, kas attiecas uz Ķīnu."