Rijeka Horvātijā kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu
Horvātijas ostas pilsēta Rijeka Adrijas jūras krastā ar saukli "Daudzveidības osta" kļuvusi par šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Līdztekus pilīm, baznīcām, pieminekļiem šeit var apskatīt sociālisma laika diktatora Tito jahtu.
Sociālisma laikā Rijekā uzbūvēts daudz vienveidīgu betona dzīvokļu namu. Tagad iecerēts uz to jumtiem ierīkot puķu dobes un sakņu dārzus, rīkot izstādes un citus pasākumus, sola organizācijas komitejas kuratore Morana Matkoviča.
Plānots ap 450 izstāžu, koncertu, teātra izrāžu. Šim mērķim jaunas galerijas un zāles nebūvēs, bet izmantos sociālisma laika rūpnīcas un noliktavas, kas gadiem ilgi bijušas pamestas. Tās izremontēs, kā tas jau paveikts ar Mūsdienu mākslas muzeju, agrāko tēraudlietuvi, kur ražoja tankus.
Rijekā atspoguļojas Eiropas raibā vēsture – te ir dzīvojuši ķelti, to iekaroja romieši, pēc viņu impērijas sabrukuma vietā nāca goti un langobardi, no 15. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam tā bija (toreiz saukta par Fiumi) Habsburgu impērijas jeb Austroungārijas daļa. Pēc Austroungārijas sagrāves Rijeku pārņēma Itālija, bet pēc Otrā pasaules kara toreizējā Dienvidslāvija.
Rijekā var apskatīt gan senās Romas vārtu, gan viduslaiku cietokšņa drupas, gan Austroungārijas laika pilis un itāļu fašisma stila monumentālas būves, gan arī sociālisma laika pamestās fabrikas.
Par muzeju pārvērtīs arī veco kuģi Galeb (Kaija), kas pašlaik rūsē Rijekas ostā. Kādreiz tas veda banānus, kara laikā pārtapa par palīgkreiseri, bet 1952. gadā kļuva par Dienvidslāvijas prezidenta Josipa Broza Tito personisko jahtu. Jau šajā gadsimtā pilsētas pašvaldība to nopirka izsolē par apmēram 136 000 eiro.
Otra Eiropas kultūras galvaspilsēta šogad arī ir osta – Golveja Īrijā Atlantijas okeāna krastā, kas savu programmu veido saskaņā ar seno ķeltu kalendāru ap četriem ķeltu festivāliem – "Imbolc", "Bealtaine", "Lughnasa" un "Samhain".
