Dzīvoklis par 2 eiro mēnesī bez ūdens: vietējais atklāti par dzīvi separātistu kontrolētajā Luhanskā
Krievijas atbalstīto separātistu tā dēvētajā valstī – “Luhanskas Tautas Republikā” – viegli nav. Tur iesprūdušie, kā arī labprātīgi palikušie, ciešot no siltā ūdens trūkuma, mobilā interneta nepieejamības un citām problēmām. Smieklīgas šajā visā situācijā esot vien iedzīvotāju darba algas, liek noprast bijušais apgabala iedzīvotājs.
Antons ir dzimis 1997. gadā un Luhanskas apgabala Alčevskas pilsētā nodzīvojis savas dzīves pirmos 17 gadus.
Prom, ar mērķi iegūt labāku izglītību, puisis aizbraucis 2014. gada jūlijā. Neilgi pēc tam Donbasa reģionā, kā zināms, sācies karš.
Dzimtajā pilsētā Antons atgriezies 2018. gada decembrī, kā absolvents. Nesen puisis blogošanas vietnē Tjournal.ru detalizēti izstāstījis, kā patiesībā dzīvo starptautiski neatzītā separātistu valstiskā veidojuma ļaudis.
“Šajā tekstā es nevēlos runāt par politiku vai kādu vainot. Manuprāt, šajā situācijā vainīgi ir visi iesaistītie,” sākumā norāda Antons.
Pilsētniekiem paveicas, ja “ūdens diena” pienāk laicīgi
Prombūtnes laikā puisis ik pa laikam viesojies Alčevskā, taču nedēļu ilgajās vizītēs nav piedzīvojis šoku, kas iestājies pēc gada, kurš pavadīts Luhanskas apgabalā.
“Siltais ūdens no krāniem Alčevskā netek. Tā tur nekad nav bijis. Kopš bērnības atceros, ka ūdeni sildīja vai nu lielos podos, boileros vai katlā. Situācija nav mainījusies. Auksto ūdeni šajos laikos visiem izdala pēc grafika, taču nedz man, nedz citiem, kurus es pazīstu, nav saprotams pēc kāda grafika,” stāsta puisis.
“Ja viss ir labi, tad ūdeni vajadzētu dot reizi divās dienās, no pulksten 14.00 vai 16.00 līdz 22.00 vai pusnaktij. Sanāk, ka 80% laika pilsēta eksistē bez ūdens. Realitātē dažreiz ūdens mēdz nebūt no trīs līdz septiņas dienas pēc kārtas,” Antons piebilst.
Saskaņā ar viņa teikto, varasiestādes problēmas skaidro ar remontdarbiem un turpina solīt, ka reiz viss tiks sakārtots. Vietējie dienas, kurās gaidāms ūdens, iesaukuši par “ūdens dienām”. Ūdens cena – 32,16 Krievijas rubļi (0,47 eiro) par kubikmetru.
Kādas algas saņem iedzīvotāji?
Antons atklāj, ka vidēji Alčevskā darbaļaudis algā saņem 10 000 Krievijas rubļus (147 eiro) mēnesī. Viņš pats tur nestrādā, taču pazīstot cilvēkus no visdažādākajām sfērām.
Barista, kurš kafejnīcā strādā ap 15 dienām mēnesī, saņem 7500 Krievijas rubļus (110 eiro) kā arī dzeramnaudu. Labā mēnesī sanāk 1000 (147 eiro) vai 1200 Krievijas rubļu (176 eiro).
Pavārs, nostrādājot mēnesī 20 dienas, saņem, 6000 līdz 8000 Krievijas rubļu (88 līdz 117 eiro). Reizēm tiem izmaksājot prēmijas, taču mēnešalga reti pārsniedzot 10 000 Krievijas rubļus (147 eiro).
Rūpnīcas darbinieki saņem dažādu atalgojumu, kas atkarīgs no specialitātes un stāža. Alčevskas metalurģijas kombināts pilsētā un tās apkārtnē esot galvenais darbadevējs.
Iesācēji tur mēnesī saņem 12 000 Krievijas rubļus (176 eiro), savukārt tie, kuri rūpnīcai atdevuši vismaz 10 gadus savas dzīves, var saņemt pat no 15 000 līdz 20 000 Krievijas rubļu (220 līdz 294 eiro).
Taksists mēnesī vidēji nopelna no 6000 līdz 10 000 Krievijas rubļu (88 līdz 147 eiro), savukārt lielveikala apsargs – 10 000 Krievijas rubļu (147 eiro).
Pārtikas vai apģērba veikala pārdevēja par 15 nostrādātām dienām mēnesī var rēķināties ar 5000 līdz 7000 Krievijas rubļiem (73 līdz 102 eiro).
Skolotāja Alčevskā par pilnu slodzi varot sev izsist 8000 līdz 10 000 Krievijas rubļus (117 līdz 147 eiro). Ja nu skolotājai ir liels stāžs un mācību iestāde ir ieinteresēta viņu paturēt – alga 15 000 Krievijas rubļu apmērā (220 eiro) esot reāla.
Dzeršana, sports un citas izklaides
Alčevskā nav mobilā interneta un darbojas tikai viena, separātistu valstiskā veidojuma uzturēta banka. Ar tās palīdzību nav iespējams sūtīt naudu uz karti, kura piederētu Krievijas, Ukrainas vai kādas citas, reālas valsts bankai.
Nevar arī saņemt naudu no ārzemju bankām – faktiski šī banka esot paredzēta vien algu izmaksai.
Vietējie naudu no ārpuses dabū ar specifisku naudas izsniegšanas punktu palīdzību, kuri par pakalpojumu iekasē procentus, paņemot 3-5% no summas un prasot 1-3% par konvertēšanu, ja nepieciešams.
Runājot par izklaides un brīvā laika pavadīšanas iespējām – Alčevskā esot 15 līdz 20 kafejnīcas, picērijas un līdzīgas iestādes. Varot uzspēlēt boulingu, biljardu, gaisa hokeju, apmeklēt kinoteātri.
“Alkoholisko dzērienu lietošana kāpņu telpās un sporta zāles apmeklēšana ir vēl divi populāri brīvā laika pavadīšanas veidiem. Ap 2012. un 2014. gadu sports uzvarēja spirtu, taču šobrīd ir otrādāk,” atklāj Antons.
Maksa par komunālajiem pakalpojumiem
Par 300 kilovatiem elektrības jāmaksā 325 Krievijas rubļi (4,78 eiro), par 15 kubikmetriem ūdens esot jāatdod 482,4 Krievijas rubļi (7,1 eiro).
Par trīsistabu dzīvokli jāmaksā vien 172 Krievijas rubļi (2,53 eiro), par atkritumu izvešanu, kas gan esot gaužām slikti sniegts pakalpojums, jāmaksā 17 Krievijas rubļi mēnesī (0,25 eiro), par gāzi – 55 Krievijas rubļi (0,81 eiro) mēnesī.
Siltums iepriekšminētajā dzīvoklī mēnesī izmaksājot 918 Krievijas rubļus (13,5 eiro), par sakariem nākas atdot vien 50 Krievijas rubļus (0,74 eiro). Šos pakalpojumus sniedzot vietējais operators “Lugakom”.
Internetu pilsētā vietējā kompānija piedāvā pa 200, 250, 300, un 360 Krievijas rubļiem mēnesī par 6, 30, 50 un 100 Mbit/s ātrumu.
Dzīve bez jēgpilnas nākotnes?
Neskatoties uz to, cik savāda, raugoties uz piedāvāto statistiku, ir ikdiena Luhanskas apgabalā, iespējams, skumjākais, ko Antons savā stāstā atklāj ir tas, kādās “nometnēs” šobrīd ir sadalījušies vietējie iedzīvotāji.
Joprojām ir tādi, kuri, gluži tāpat kā 2014. gadā, kad notika starptautiski nosodītais referendums par separātistu sagrābto teritoriju atdalīšanos no Ukrainas, strīdas par to, kurai valstij tuvāk būtu labāka dzīve – Ukrainai vai Krievijai.
Taču ir arī ļaudis, kuri dusmās nolād gan vienu, gan otru valsti, vainojot vēsturi un neseno konfliktu savu dzīvju izpostīšanā.
Kā norāda Antons, kopš 2014. gada šeit piedzīvoti pieci vidusskolu un augstskolu izlaidumi, taču jauniešus ar šādiem diplomiem par augsti izglītotiem būtu gatava atzīt vien Krievija. Tādēļ daudzi vietējie steidz iegūt Krievijas pases un pārvākties tur uz dzīvi.
Daudzi pensionāri turpina saņemt pensijas gan no Luhanskas neatzītā veidojuma varasiestādēm, gan no Ukrainas. Lai dabūtu pēdējo, nepieciešams reizi mēnesī šķērsot robežu.
Starp jauniešiem ir gan tādi, kuri mēģina tikt prom, gan tādi, kuri ar savu likteni ir samierinājušies.
Reģiona vērtība – tā cilvēki
Antons neslēpj, ka Donbasu un Luhanskas apgabala Alčevskas pilsētu mīlējis un mīl jau kopš bērnības. Viņš ir ar mieru pavadīt šeit visu savu dzīvi, taču realizēt šādu apņemšanos traucē necilvēcīgie dzīves apstākļi.
Puisis gan ir pamanījis, ka gadiem ilgās grūtības ir pamatīgi satuvinājušas Alčevskas pilsētas iedzīvotājus un palīdzību šeit neatteiks neviens, lai arī no kāda sociālā slāņa viņš būtu.
Veikalā paņemt ēdienu, cigaretes vai apģērbu uz parāda neesot problēma. Vietējie bieži ved viens otram zāles un citas noderīgas lietas no citām valstīm, ja vien izdodas tur nokļūt.
Nodzīvojot gadu Alčevskā Antons ir sapratis, ka vietējie visā visumā neatbalsta nedz separātistus un Krieviju, nedz Ukrainu. Viņi alkst normālas dzīves un ir gatavi smagi strādāt, lai pie tās tiktu.
