Ziemeļmaķedonijas premjers demisionē, paverot ceļu pirmstermiņa vēlēšanām

Parlamenta amatpersonas apstiprināja, ka ir ir saņemta vēstule par atkāpšanos, vēsta ziņu aģentūra "Makfaks".

Jau oktobrī Ziemeļmaķedonijas politiskie līderi vienojās rīkot parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, šādu lēmumu pieņemot pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) bija nobloķējusi iestāšanās sarunu sākšanu ar Skopji.

Zaevs ES lēmumu nodēvēja par "vēsturisku kļūdu". Iestāšanās sarunu sākšana ilgu laiku bija svarīgs viņa valdības mērķis.

Viņš skaidroja, ka vēlas rīkot parlamenta vēlēšanas, lai vēlētāju rokās nodotu jautājumu par valsts tālāko kursu.

Zaevs un viņa vadītie sociāldemokrāti (SDSM) nāca pie varas 2017.gadā, stājoties konservatīvās partijas  "Iekšējā Maķedonijas Revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību" (VMRO-DPMNE) vietā.

Visu politisko kapitālu Zaeva valdība ieguldījusi centienos sekmēt Ziemeļmaķedonijas virzību un ES un NATO.

Tagad prezidentam Stevo Pendarovskim jāizvirza pašreizējais iekšlietu ministrs Olivers Spasovskis tehniska premjerministra amatam, bet parlamentam līdz pusnaktij jāapstiprina viņa valdība un oficiāli jāpaziņo par vēlēšanu datumu.

Vēlēšanu kampaņas gaitā Zaeva un viņa SDSM būs jāgūst arī to proeiropeisko vēlētāju labvēlība, kas ir neapmierināti ar valsts nosaukuma maiņu, piekāpjoties Grieķijas prasībām.

VMRO-DPMNE nosodīja Skopjes vienošanos ar Atēnām par valsts pārdēvēšanu, vienošanos dēvējot par nacionālo interešu nodevību

VMRO-DPMNE gaidāma grūta priekšvēlēšanu cīņa, jo tās bijušā līdera un ekspremjera Nikolas Gruevska bēgšana uz Ungāriju no Ziemeļmaķedonijas likumsargiem sabiedrībā neizsauca sapratni, turklāt partijas reputācijai kaitējis arī tas, ka pret vairākām Gruevska laika amatpersonām turpinās tiesu darbi saistībā ar apsūdzībām korupcijā.

Gruevskis aizbēga no savas valsts, lai izvairītos no cietumsoda par korupciju. Ungārijā viņam piešķirts politiskais patvērums.