Saūda Arābijā saistībā ar Hašogi slepkavību 5 cilvēkiem piespriests nāvessods

Vēl trim cilvēkiem tiesa piespriedusi kopumā 24 gadus cietumā par "nozieguma piesegšanu", atklāja prokuratūra.

Notiesāto identitāte sabiedrībai netiks atklāta līdz brīdim, kad spriedumus vairs nebūs iespējams pārsūdzēt.

ASV dzīvojušais laikraksta "The Washington Post" līdzstrādnieks Hašogi, kurš kritizēja Saūda Arābijas režīmu, pagājušā gada 2.oktobrī tika nogalināts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, kur viņš bija ieradies, lai saņemtu laulībām ar Turcijas pilsoni Hatidži Džengizu nepieciešamos dokumentus.

Saūda Arābija sākotnēji noliedza, ka tai būtu jebkas zināms par to, kas noticis ar Hašogi, bet vēlāk apgalvoja, ka 59 gadus vecais žurnālists konsulātā Stambulā zaudējis dzīvību dūru cīņā, līdz visbeidzot atzina, ka žurnālists nogalināts ar iepriekšēju nodomu pastrādātā slepkavībā.

Saūda Arābijas prokuratūra noliegusi, ka ar Hašogi slepkavību būtu saistīts kroņprincis Mohammeds bin Salmans.

Turcijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Saūda Arābijas tiesas spriedums Hašogi slepkavības lietā tālu atpaliek no Turcijas un starptautiskās sabiedrības gaidītā taisnīguma panākšanā.

Tiesā pat netika viesta skaidrība par Hašogi mirstīgo atlieku atrašanās vietu, norādīja ministrijas preses pārstāvis Hami Aksojs.

Tiesas spriedumā arī nav atklāts, kas izplānoja žurnālista slepkavību, un nav arī sniegta informācija par iespējamajiem līdzdalībniekiem Turcijā, norādīja Aksojs.

Ministrija uzsvēra, ka Hašogi tika nogalināts Turcijā un visi, kas atbildīgi par šo slepkavību, ir jāsauc tiesas priekšā.

ANO īpašā ziņotāja Agnese Kalamāra, kas izmeklēja Hašogi slepkavību, nodēvēja Saūda Arābijā notikušo tiesas sēdi par izsmieklu.

"Algotie slepkavas ir vainīgi, notiesāti uz nāvi. Pasūtītāji ne tikai atrodas brīvībā. Izmeklēšana un tiesa viņiem ir knapi pieskārusies. Tas ir taisnīguma tiešs pretstats. Tas ir izsmiekls," sacīja Kalamāra.

Viņa arī norādīja, ka nesodāmība par žurnālista slepkavību parasti liecina arī par "politiskajām represijām, korupciju, varas ļaunprātīgu izmantošanu, propagandu un  pat starptautisku līdzdalību". Kalamāra sacīja, ka Saūda Arābijā tas viss ir redzams.

Viņa uzsvēra, ka būtu jāveic izmeklēšana par to, kas pasūtīja un izplānoja Hašogi slepkavību, kā arī jānoskaidro, kas pievēra uz to acis, kā piemēru minot kroņprinci.

Saūda Arābijā tiesas priekšā par Hašogi slepkavību saukti kopumā 11 cilvēki, bet valdība nav atklājusi viņu vārdus. Viņi visi vēl var savus spriedumus pārsūdzēt.

Tiesas prāva noritēja lielā slepenībā, bet dažiem diplomātiem, tostarp Turcijas pārstāvjiem, un Hašogi ģimenes locekļiem tika atļauts piedalīties tiesas sēdēs.

Hašogi slepkavības lieta Saūda Arābijā lielā mērā ir noslēgusies, taču daudzi jautājumi palikuši neatbildēti, tostarp, par kroņprinča lomu šajā noziegumā.

Žurnālista nogalināšana pievērsa starptautiskās sabiedrības uzmanību cilvēktiesību situācijai Saūda Arābijā, par ko Hašogi, dzīvojot ASV, rakstīja laikrakstam "The Washington Post", un raisīja jautājumus par iemesliem, kādēļ Hašogi tika nogalināts.

ASV Kongress ir paziņojis, ka uzskata kroņprinci Mohammedu bin Salmanu par atbildīgu Hašogi nogalināšanā, kaut gan Saūda Arābija uzstāj, ka princim ar šo slepkavību nav bijusi nekāda saistība.

ASV prezidents Donalds Tramps ir nosodījis šo noziegumu, bet izrādījis atbalstu kroņprincim un aizstāvējis abu valstu attiecības.

Vašingtona ir piemērojusi sankcijas 17 Saūda Arābijas pilsoņiem, kas tiek turēti aizdomās par saistību ar Hašogi slepkavību.  Mohammeds bin Salmans nav šo personu vidū.