Budapešta, Bratislava, Prāga un Varšava paraksta "Brīvo pilsētu paktu"

Vienošanās mērķis ir kopīgiem spēkiem iegūt lielāku atbalstu no Eiropas Savienības (ES), apejot savu valstu valdības. 

Ungārijas, Slovākijas, Čehijas un Polijas galvaspilsētu mēri ar šo vienošanos apņēmušies aizsargāt un sekmēt tādas kopīgās vērtības kā brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, likuma varu, cilvēka cieņu, sociālo taisnīgumu, toleranci un kulturālo daudzveidību.

Saspīlējot attiecības ar Eiropas Savienību, gan Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, gan Polijas valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) valdība cenšas realizēt to, ko Orbāns nodēvējis par neliberālo demokrātiju.

Orbāns centies pozicionēt Centrāleiropu kā tradicionālo un konservatīvo vērtību bastionu. Taču galvaspilsētu noslēgtais  "Brīvo pilsētu pakts" šajā tendencē neiekļaujas.

"Mēs esam ievēlēti, lai kalpotu galvaspilsētu pilsoņiem, bet mēs ceram, ka mūsu vēstījums tiks sadzirdēts arī ārpus pilsētām," sacīja Varšavas mērs Rafals Tžaskovskis.

"Populisms sniedz vienkāršas un nepareizas atbildes uz problēmām," piebilda Prāgas mērs Zdeneks Hribs, kurš mēra amatā tika ievēlēts 2018.gadā.

Visi četri mēri uzvarēja vēlēšanās, nostājoties pret kopējo tendenci, kas valda valstī.

2018.gadā Tžaskovskis uzvarēja Varšavas mēra vēlēšanās, sakaujot "Likums un taisnīgums" kandidātu.

Tajā pašā gadā Bratislavā par mēru tika ievēlēts neatkarīgais kandidāts Matušs Vallo, kurš pēc profesijas ir arhitekts, bet pazīstams arī kā Slovākijā populāras rokgrupas līderis.

Savukārt Budapeštā šā gada oktobrī mēra amatā tika ievēlēts zaļo kandidāts Gergejs Karāčoņs. Viņa uzvara bija pirmā vēlēšanu sakāve Orbānam kopš viņš nāca pie varas 2010.gadā.

Uzreiz pēc ievēlēšanas amatā Karāčoņs devās uz Varšavu, lai runātu par sadarbības attīstīšanu starp abām pilsētām.

Pagājušajā nedēļā viņš ungāru medijiem paziņoja, ka, apejot valdību, lūdzis Briselei atbalstu gaisa kvalitātes uzlabošanai Budapeštā.