Zviedrijā bandas spridzina trakāk nekā pie mums deviņdesmitajos

Līdz 2017. gadam šādi noziegumi Zviedrijā bija liels retums, līdz pērn nogranda 162 eksplozijas. Pēdējos divos mēnešos vien sapieri saukti 30 reižu, un oktobrī vienā naktī Stokholmu satricināja pat trīs sprādzieni dažādās pilsētas daļās.

Bandu kari kā Meksikā

“Pirotehnika, paštaisīti spridzekļi un rokas granātas,” izmantoto arsenālu BBC raksturo Linda Strāfa no policijas Nacionālā operāciju departamenta. Vienlaikus viņa visā nopietnībā mierina, ka godīgajiem pilsoņiem nav jāuztraucas – lielākoties tie ir bandu kari, iebiedējot kriminālos konkurentus un viņu tuviniekus.
“Zviedrijai tas ir kas pilnīgi jauns, un mēs meklējam ekspertus visā pasaulē,” atklāj operāciju departamenta vadītājs Mats Lovnings. Likumsargi sadarbojas ar organizētās noziedzības apkarošanas speciālistiem ASV, Vācijā Nīderlandē, ar sprāgstvielu ekspertiem, kas strādājuši Afganistānā un Āfrikā.
Pieaug arī uzbrukumi, izmantojot šaujamieročus – 2011. gadā reģistrēti 17 gadījumi, pērn jau 45. Valstij, kas nepiedalās karā un kur teroristu uzbrukumi ir retums, šāda situācija ir neierasta. To var salīdzināt ar Meksiku, kur bandu kari ir ierasti.

Sprāgst arī labos rajonos

Lielākā daļa sprādzienu notikuši trūcīgos un nedrošos rajonos Stokholmā, Gēteborgā un Malmē, tomēr pēdējā laikā par mērķiem kļūst arī pārtikušas apkaimes. Oktobrī Stokholmas ziemeļos, Brommas rajonā, sprādziens sagrāva kāpņu telpu, sabojāti pie mājas novietotie auto.

Lundā sprādzienā pārtikas veikalā cieta 20 gadu vecs garāmgājējs, Linšēpingā dzīvojamā namā savainojumus guva 25 cilvēki.

Sodermalmes sala Stokholmas vidienē ir bijušais strādnieku rajons, kas pārtapis modīgā dzīves vidē ar vegānu kafejnīcām un vintāžas bodītēm. Te sprādziens nodārdēja ēkā pretim parkam un blakus skolai.

“Ja šim sprādzienam bija konkrēts mērķis, tad, ja godīgi, mums no tā ir vieglāk. Tas nozīmē, ka sprādziens nebija mērķēts pa nejaušiem cilvēkiem,” atklāta ir Malina Bredšova, jauna māmiņa no kaimiņu kāpņu telpas.

Migranti otrajā un trešajā paaudzē

Policija uzskata, ka vainojamas bandas, no kurām daudzas tirgo narkotikas, tikai nav saprotams, kāpēc tik masveidīgi ķeras pie spridzināšanas.

Zviedrijas policija neatklāj un pat oficiāli nepieraksta sprādzienos aizdomās turamo un notiesāto tautību. Linda Strāfa tikai atklāj, ka viņiem ir daudz kopīga: “Viņi ir uzauguši Zviedrijā, pieder pie sociāli un ekonomiski neaizsargātām grupām, uzauguši sociāli un ekonomiski vājos rajonos, lielākā daļa – migranti otrajā un trešajā paaudzē.”

2015. gadā Zviedrija pieņēma visvairāk migrantu Eiropas Savienībā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Strāfa apgalvo, ka nav pareizi uzskatīt, ka jaunpienācēji parasti pievienojas bandām.

Jaunā identitāte

Mira Aksoja, kas sevi dēvē par nacionālkonservatīvu rakstnieci, sarunā ar BBC iebilst, ka nākotnē situācija var saasināties vēl vairāk: “Viņi ir no vienām vietām, viņiem ir vienāda mentalitāte. Viņiem ir viegli apvienoties. Viņi neuzskata, ka jākļūst par Zviedrijas daļu, dzīvo nošķirtās sabiedrībās un izdara noziegumus.”

Līdzīgi domā daudzi – pērn pret migrāciju noskaņotā galēji labējā partija Zviedrijas demokrāti vēlēšanās savāca 19% balsu.
Tomēr Bredšova, kurai sprādziens notika kaimiņos, uzskata, ka noziedzību drīzāk veicina zemi ienākumi un sociālais statuss. Kriminālistikas eksperts Amirs Rostami skaidro, ka etniskais faktors reti spēlē svarīgu lomu Zviedrijas bandās: “Viņiem banda ir viņu jaunā dzimtene. Banda ir viņu jaunā identitāte.”
Tikai labas ziņas?

Zīmīgi, ka Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi izlikušies gandrīz vai neredzam, kas notiek. Pēc trīs sprādzieniem vienā naktī Stokholmā Zviedrijas sabiedriskās televīzijas STV vakara ziņās par to nebija ne vārda. Arī jūnija kanonāde neguva plašu atspoguļojumu.

Stokholmas universitātes žurnālistikas profesors Kristiāns Kristensens BBC atzinis, ka bijis pārsteigts par televīzijas gandrīz pilnīgo ignoranci. Viņš gan piebilst, ka šie notikumi plaši atspoguļoti lielajās avīzēs un reģionālajās programmās.
Policijā teic, ka noziedzniekus meklē, tomēr pērn apsūdzības uzrādītas vidēji tikai vienā no desmit epizodēm. Iekšlietu ministrs paziņojis, ka policija saņems plašākas pilnvaras mājokļu pārmeklēšanai.

Tikmēr Anderss Herdenstams no Sodermalmes uzskata, ka varas iestādēm pirmām kārtām jānodrošina migrantu integrācija.