Leiena atgādina, ka Lielbritānijai būs jādeleģē savs EK komisāra kandidāts

Patlabanējā EK prezidenta Žana Kloda Junkera piecu gadu pilnvaru termiņš noslēgsies 31.oktobrī, un šajā dienā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons bija apņēmies panākt valsts izstāšanos no ES.

Lielbritānijas izstāšanās tagad, pēc visa spriežot, tomēr tiks atlikta, un ir teju skaidrs, ka jaunās komisijas darba sākums tiks atlikts par vienu mēnesi, jo tajā joprojām trūkst komisāru no Francijas, Rumānijas un Ungārijas.

Atbilstoši ES normām, katrai no 28 ES valstīm, arī Lielbritānijai, ir jābūt pa vienam komisāram.

Lielbritānija neizvirzīja savu pārstāvi EK amatam tad, kad to izdarīja pārējās ES dalībvalstis, jo Džonsons uzstāja, ka valsts novembrī vairs nebūs ES sastāvā.

Tomēr Lielbritānijas parlaments viņu piespieda pieprasīt breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, līdz ar to jautājums par Lielbritānijas pārstāvi EK atkal ir darbakārtībā.

"Ja pēc 1.novembra - un šajā ziņā joprojām ir sperami soļi, tā kā tas vēl nav zināms - būs [breksita] termiņa pagarināšana un Apvienotā Karaliste joprojām būs ES, tad es, protams, aicināšu Apvienoto Karalisti deleģēt komisāru," žurnālistiem vizītes gaitā Somijā sacīja Leiena.

ES ir jāizvērtē, vai atvēlēt Lielbritānijai breksita termiņa pagarinājumu un uz cik ilgu laiku, norādīja nākamā EK prezidente.

Kā sacīja Somijas, patlaban prezidējošās ES valsts, premjerministrs Anti Rinne, "varbūt visas" ES valstis atbalstīs Londonas lūgto termiņa pagarinājumu.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto breksita vienošanos ar Eiropas Savienību, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netika apstiprināta breksita vienošanās, automātiski iedarbojās likums bezvienošanās breksita novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā nācās lūgt ES pagarināt breksita termiņu līdz 31.janvārim.