Makrons: Turcijas uzbrukums kurdiem raisa jautājumus par NATO
Turcijas uzbrukums Sīrijas kurdiem, kas bija izšķirošais militārais spēks ASV atbalstītajā sauszemes operācijā pret teroristu grupējumu "Islāma valsts", "raisa jautājums par to, kā darbojas NATO", pēc Eiropas Savienības samita Briselē sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Prezidents atzina, ka "no tvīta, tieši tāpat kā visi citi", uzzinājis par ASV plānoto karavīru atvilkšanu no Sīrijas-Turcijas robežas un Turcijas gatavoto uzbrukumu Sīrijas kurdiem.
"Es uzskatu - tas, kas notika dažās pēdējās dienās, šajā reģionā bija nopietna Rietumu un NATO kļūda, "sacīja Makrons. "Es uzskatu, ka tas ilgtermiņā vājinās mūsu reputāciju attiecībā uz iespējam atrast uz vietas partnerus, kas būs gatavi cīnīties mūsu pusē, uzskatot, ka viņi ilgtermiņā tiks aizsargāti."
"Ir nepieciešams saprast, kur Turcija vēlas doties un kā panākt, ka tā atgriežas pie saprātīgākām pozīcijām, kas ļautu tai apvienot tās iekšējo drošību, tās iekšējās drošības mērķus, ar mūsu dienaskārtības respektēšanu un solidaritāti, kas pastāv NATO," uzsvēra Makrons.
Turcija 9.oktobrī sāka plašu uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos, vispirms veicot intensīvu bombardēšanu, bet tad izvēršot sauszemes spēku ofensīvu.
Turcijas iebrukums kļuva iespējams pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps 6.oktobrī paziņoja, ka Sīrijā no robežas ar Turciju tiek atvilkti ASV karavīri, kas cita starpā bija arī garants tam, ka Turcija neuzbrūk Sīrijas kurdiem.
Abās konflikta pusēs kopš Turcijas uzbrukuma sākuma dzīvību zaudējuši vairāk nekā 500 cilvēku, arī teju 100 mierīgie iedzīvotāji. Sīrijā Turcijas ofensīvas dēļ savas mājas pametuši 300 000 cilvēku, liecina sīriešu aktīvistu aplēses.
