Igaunija neprasīs Krievijai kompensēt padomju radītos zaudējumus

"Mēs runājam par tieslietu ministru politisku vienošanos, kuru Igaunijas valdība vēl nav izskatījusi," sacīja Kaljuranda. "Ārlietu ministrija un Igaunijas valdība neplāno veikt nekādus reālus pasākumus saistībā ar šo paziņojumu," viņa uzsvēra.

Komentējot šos Kaljurandas izteikumus, Reinsalu teica, ka Igaunijas valsts institūcijas nav pieņēmušas lēmumu neprasīt Krievijai kompensāciju par padomju okupācijas nodarītajiem zaudējumiem.

Igaunijas tieslietu ministrs norādīja, ka parlaments 2004.gada jūnijā uzdeva valdībai izstrādāt savu pozīciju par okupācijas radītajiem zaudējumiem. Viņš piebilda, ka valdība ir pilnvarojusi Tieslietu un Ārlietu ministriju sagatavot kompensācijas pieprasīšanu no Krievijas.

Jau ziņots, ka Baltijas valstu  tieslietu ministri 5.novembrī parakstīja deklarāciju par nepieciešamību pieprasīt Krievijai atlīdzināt padomju okupācijas laikā radītos zaudējumus.

Reinsalu tolaik paziņoja, ka Krievija ir juridiskā pēctece Padomju Savienībai, kas okupēja Baltijas valstis. Ministri norādīja, ka Baltijas valstu tiesiskā nepārtrauktība ļauj iesniegt tādu prasību. Starptautiskās tiesības noteic, ka valsts var pieprasīt kompensāciju gan par okupācijas nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, gan arī var prasīt atvainošanos.

Tika panākta vienošanās par zaudējumu aprēķināšanas metodoloģijas vienādošanu. Pēc tam tiks izstrādāta kopīga prasība par zaudējumu kompensāciju un tiks sagatavoti pirmie juridiskie pasākumi prasības iesniegšanai.

Reinsalu uzsvēra, ka neviena no trim Baltijas valstīm nav atteikusies no prasības, kā arī nevienai no valstīm nevajadzētu vienpusēji no tās atteikties. Bez iepriekš minētajām prasībām ir iespējamas privātpersonu kolektīvas prasības, kuras okupācijas spēka juridiskajam pēctecim ir jāizskata.

Igaunijā okupācijas nodarītos zaudējumus pētīja komisija, kas izveidota okupācijas režīmu represīvas politikas izmeklēšanai. Komisija pabeidza darbu 2004.gadā.