Makrons paziņo, ka Francija nevar uzņemt visus migrantus

Makrons pagājušajā nedēļā, izklāstot prioritātes sava pilnvaru termiņa otrai pusei, ļāva noprast, ka gatavojas ieņemt stingrāku nostāju imigrācijas jautājumos, lai novērstu vēlētāju pievēršanos galēji labējiem.

"Francija nevar uzņemt visus, ja tā vēlas uzņemt cilvēkus labi," intervijā radiostacijai "Europe 1" no Apvienotajām Nācijām Ņujorkā sacīja Makrons.

Prezidents norādīja, ka Francijā kopš 2017.gada prezidenta vēlēšanām ievērojami pieaudzis patvēruma lūdzēju skaits, piebilstot, ka nepieciešama ciešāka Eiropas sadarbība.

Makrons uzsvēra, ka migrācijas fenomens ir jāaplūko un jāpieņem lēmumi.

Francijas parlamentā nākamnedēļ gaidāmas debates par  migrācijas politiku.

Makrons, kura termiņš prezidenta amatā beigsies 2022.gadā, apzinās, ka viņa lielākā konkurente joprojām ir galēji labējās Francijas Nacionālās apvienības (RN) līdere Marina Lepēna. Viņas vadītās partijas uzmanības centrā migrācija bijusi pēdējos 30 gadus.

Makrons sacīja, ka vēlas pārskatīt medicīniskos pakalpojumus, kas tiek piedāvāti imigrantiem, bet uzsvēra, ka pilnīga atteikšanās no šādas palīdzības sniegšanas būtu smieklīga.

"Būtu kļūda sacīt, ka migrācijas jautājums ir tabu vai kas tāds, ko aktualizēt krīzes brīdī," norādīja prezidents. Viņš uzsvēra, ka Francijā migrācija vienmēr bijusi aktuāla.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā 2017.gadā Makrons skaļi atbalstīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles atvērto durvju politiku, sakot, ka tā izglābusi "mūsu kolektīvo cieņu".

Makrons paziņoja, ka par prioritātēm tagad jāizvirza patvēruma piešķiršana ātrā tempā tiem, kuriem ir tiesības uz Francijas aizsardzību, un viņu rūpīgāka integrēšana Francijas sabiedrībā ar dažādu kursu palīdzību un agresīvāku nodarbinātības politiku.

Savukārt tie, kas Francijā iekļuvuši nelegāli, ir jādeportē efektīvāk, sacīja Makrons, piebilstot, ka pašreiz šis process ir pārāk lēns.

Francijā pērn patvērumu lūdza rekordliels cilvēku skaits - 122 743, kas ir par 22% vairāk nekā 2017.gadā.