Berlīnes mūra krišanas 30.gadskārtu Vācijā atzīmēs ar pasākumiem gada garumā
Vācijas atkalapvienošanās 30.gadadiena Vācijā tiks atzīmēta ar simboliskiem pasākumiem un diskusijām vesela gada garumā, pirmdien paziņojusi valdības komisija, kura izstrādājusi svinību programmu.
22 cilvēku lielās komisijas vadītājs Matiass Platceks sacīja, ka pasākumu tēma nebūs "tagad esiet lepni, laimīgi un viss ir lieliski", bet tā vietā atzina, ka atmosfēra Vācijas sabiedrībā pašreiz ir smaga.
Ņemot vērā eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācija" (AfD) lielos panākumus landtāgu vēlēšanās valsts austrumos, Platceks norādīja, ka svarīgi izprast pieaugošo plaisu starp Vācijas austrumiem un rietumiem.
Viņš sacīja, ka austrumvāciešu nepatika pret rietumvāciešiem pieaug, un rietumi kļūst arvien vienaldzīgāki pret austrumiem, tādēļ gaidāmajiem pasākumiem būtu jāuzsver Vācijas vienotības vēsturiskais nozīmīgums.
Komisija iecerējusi sarīkot 16 diskusiju paneļus ar pilsoņiem ekspertu vadībā. Balstoties uz šo diskusiju rezultātiem, komisija gada laikā nāks klajā ar ierosinājumiem, kā risināt diskusijās izgaismotās problēmas.
Berlīnes mūri, kas atdalīja Rietumberlīni no komunistu varā esošās tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) galvaspilsētas, totalitārais režīms sāka būvēt 1961.gada augustā, un gandrīz 30 gadus tas kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu.
1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu.
Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī VDR.
