Lukašenko brīdina Krieviju, ka Baltkrievija varētu importēt naftu caur Poliju un Baltijas valstīm
Baltkrievijai "ir iestrādes", lai tā varētu importēt naftu caur Poliju un Baltijas valstīm kā alternatīvu Krievijas naftas importam, ja ar šo valsti neizdosies "cilvēciski vienoties", žurnālistiem paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
"Mēs gatavojam ziemeļu maršrutu. To esmu atklāti pateicis Krievijas vadībai. Gan caur Poliju, gan caur Baltijas valstīm. Progress ir. Taču, ja mēs sāksim importēt naftu caur Poliju, tad izmantosim divas naftas vada "Družba" līnijas, pa kurām pašlaik tiek eksportēta Krievijas nafta," viņa teikto citē Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BELTA.
Par alternatīvām Krievijas naftai Lukašenko atsācis runāt, Minskai un Maskavai nespējot vienoties par zaudējumiem, ko Baltkrievijai radījuši nodokļu manevri Krievijas naftas nozarē, kā arī šogad naftasvadā "Družba" konstatētais naftas piesārņojums ar hlororganiskajiem savienojumiem. Turklāt Minska ir neapmierināta, ka Krievija tai nepārdod dabasgāzi par sava iekšējā tirgus cenām.
"Vai Krievijai tiešām vajag, lai tās tirgū nonāktu 20-25 miljoni tonnu naftas no ASV, Saūda Arābijas vai citurienes? (..) Azerbaidžānas nafta - mums ir izstrādāts tāds piegādes maršruts caur Ukrainu uz Moziru [vienu no divām Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām]. Vai Krievijai to vajag? Nē. Nu tad vienosimies kā cilvēki un visu darīsim kā labāk," izteicies Baltkrievijas prezidents.
Pašlaik Krievija ir vienīgā jēlnaftas piegādātāja abām Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas gadā saņem 18 miljonus tonnu naftas, un vēl aptuveni ap sešiem miljoniem tonnu Krievijas naftas Baltkrievija gadā saņem reeksportam.
Gada sākumā Lukašenko jau runāja par iespējām Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumus apgādāt ar jēlnaftu caur Baltijas valstu ostām.
Lietuvā šie viņa izteikumi tika uztverti drīzāk kā centieni nostiprināt Minskas pozīcijas sarunās ar Maskavu.
