Eiropas zemniekus satrauc līgums ar Dienvidameriku
Eiropas Savienība pēc 20 gadu pārrunām parakstījusi savā vēsturē lielāko tirdzniecības vienošanos, kas pavērs biznesam ceļu uz četrām Dienvidamerikas valstīm ar 260 miljoniem iedzīvotāju.
Pretim Brazīlija, Argentīna, Paragvaja un Urugvaja saņems atvieglotu pieeju pusmiljardam Eiropas pircēju, lai eksportētu savu gaļu, cukuru un citas preces.
Eiropieši iegūst plašākas iespējas automašīnu, zāļu, vīna, siera un citu ražojumu eksportam, turklāt atcelti arī citi ierobežojumi, piemēram, valsts iepirkumiem un autortiesībām. Abas puses ietaupīs četrus miljardus eiro muitas nodevās.
Patlaban, piemēram, Eiropas auto, apģērbam un apaviem piemēro 35% muitas nodevu, rūpniecības iekārtām un zālēm – 14% līdz 20%, sieriem, vīnam, stiprajam alkoholam, konditorejai – no 20% līdz 35 procentiem.
Galavārds gan jāsaka katras dalībvalsts parlamentam. Šīs brīvās tirdzniecības zonas gada kopprodukts ir 18,58 triljoni eiro – ceturtā daļa pasaules ekonomikas.
Ne visi ir priecīgi – Eiropas zemnieku savienību apvienības Copa-Cogeca ģenerālsekretārs Peka Pesonens šo darījumu nosaucis par dubultstandartu Pandoras lādi. Proti, mūsu lauksaimniekiem jāievēro daudzas prasības, un it īpaši mazajām saimniecībām būs grūti turēties pret aizokeāna koncerniem.
Īrijas fermeri jau tagad ir pārliecināti, ka pašreizējā veidā viņu valsts parlaments vienošanos neatbalstīs. “Šis līgums ir rezultāts aizkulišu sarunām un reveransiem pret lielajām kompānijām, kā Mercedes un BMW. Viņus uztrauc tikai mašīnu pārdošana Dienvidamerikā,” Īrijas Zemnieku asociācijas prezidents Džo Hilijs ir noskaities par liellopu tirgus atdošanu “Latīņamerikas kovbojiem un agroholdingiem”.
Eiropas Komisija atzīst, ka “zināmas grūtības” būs, un sola lauksaimniekiem papildu miljardu eiro subsīdijām un importa kvotu noteikšanu.
