Pēc milzīgajiem protestiem Honkongas parlaments atliek debates par personu izdošanu Ķīnai
Honkongas Likumdošanas padome vēl uz dienu atlikusi debates par pretrunīgi vērtēto likumprojektu par aizdomās turētu personu izdošanu Ķīnai, ko paredzēts izskatīt otrajā lasījumā, tikmēr protestu līderi izsludinājuši plānus rīkot vēl vienu masu demonstrāciju svētdien.
Bija plānots, ka debates parlamentā sāksies trešdienas rītā, kad Honkongā notika plaši protesti pret šo likumprojektu, piedaloties tūkstošiem cilvēku. Izcēlās arī protestētāju un policistu sadursmes, kurās tika ievainoti 79 cilvēki, ziņoja mediķi. Pekina notikušo raksturojusi kā grautiņus.
Svētdien Honkongā protestēja vairāk nekā miljons cilvēku. Tā bija vērienīgākā protesta akcija kopš 1997.gada, kad agrākā Lielbritānijas kolonija tika iekļauta Ķīnas sastāvā ar plašām autonomijas tiesībām.
"Mēs kopā ar Honkongas iedzīvotājiem cīnīsimies līdz galam," paziņoja Džimijs Šams no aktīvistu organizācijas Cilvēktiesību fronte, kas ir neoficiālā protestu organizatore, piebilstot, ka viņi iesnieguši lūgumu pēc atļaujas rīkot demonstrāciju nedēļas nogalē. "Saskaroties ar necieņu, apvainojumiem un apspiestību, mēs kļūsim tikai stiprāki, būs tikai vairāk Honkongas iedzīvotāju."
Cilvēktiesību fronte organizēja svētdien notikušo milzu demonstrāciju Honkongā, taču tai ir minimāla kontrole pār pārējām grupām, kas parasti ir jauniešu grupas bez līdera un ir gatavas iesaistīties konfrontācijā ar policiju.
Sporādiskas demonstrācijas notikušas arī ceturtdien, vietām izceļoties nelielām sadursmēm ar policiju.
Tikmēr organizācijas "Human Rights Watch" direktore Ķīnā Sofija Ričardsone aicināja Honkongas varasiestādes izvairīties no spēka pielietošanas pret protestētājiem.
"Varasiestādēm būtu jāatzīst Honkongas juridiskais pienākums atļaut cilvēkiem darīt zināmu savu viedokli miermīlīgos protestos," norādīja Ričardsone.
Taču neskatoties uz vakardienas protestiem un demonstrāciju svētdien, kurā piedalījās aptuveni miljons cilvēku, Honkongas līdere Kerija Lama solījusi, ka likumprojekts tiks pieņemts līdz parlamenta vasaras pārtraukumam.
Likums ļautu izdot personas valstīm, ar kurām Honkongai nav līgumu par izdošanu, tostarp Ķīnai.
Likuma pretinieki ir skeptiski noskaņoti pret valdības solījumiem, ka tas netiks attiecināts uz lietām, kas saistītas ar politiskā viedokļa paušanu, reliģiju, nacionalitāti vai etnisko piederību. Viņi pauž bažas, ka Ķīna izmantos tādas apsūdzības kā izvairīšanās no nodokļiem un citiem finanšu noziegumiem, lai vērstos pret Pekinas kritiķiem Honkongā.
Honkongas valdība gan centusies mīkstināt iecerēto likumprojektu, attiecinot izdošanu tikai uz tādiem likumpārkāpumiem, par kuriem draud vismaz septiņu gadu cietumsods, un norādot, ka katrs gadījums būs jāizskata atsevišķi.
Pēdējo nedēļu laikā satraukumu par iecerēto likumprojektu pauduši gan Honkongas juristi, gan Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija un Eiropas valstu valdības.
Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997.gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.
