Turcijas policija neļauj Stambulā rīkot armēņu genocīda atceres pasākumu

Aptuveni 100 protestētāji, tostarp vairāki Francijas un Eiropas Parlamenta deputāti, Stambulā grasījās sarīkot Osmaņu impērijā notikušā slaktiņa piemiņas ceremoniju, bet policija liedza viņiem to darīt, no notikumu vietas vēsta ziņu aģentūras AFP korespondents.

"Aprit deviņi gadi, kopš šīs ceremonijas armēņu genocīda piemiņai šeit tiek rīkotas, un šī ir pirmā reize, kad valsts liedz mums to darīt," sacīja viens no aktīvistiem Benjamins Abtans.

Francijā trešdien pirmo reizi tiek atzīmēta "armēņu genocīda atceres nacionālā diena", un tas sadusmojis Turcijas valdību.

Francijas piemiņas pasākumu dēļ Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans Francijas prezidentu Emanuelu Makronu nodēvējis par "politikas iesācēju", turklāt atgādinājis par Francijas koloniālā laikmeta pārkāpumiem.

Parīzē piemiņas pasākumus vadīs Francijas premjerministrs Eduārs Filips. Premjers teiks runu un noliks ziedus pie 2003.gadā Sēnas ziemeļu krastā uzstādītā Armēņu genocīda pieminekļa.

Armēņi piemin genocīdu 24.aprīlī, jo šajā datumā 1915.gadā toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Armēnija prasa, lai Turcija atzītu notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits bijis no 300 000 līdz pusmiljonam, nevis pusotrs miljons, kā uzskata Armēnija. Turcija arī uzstāj, ka armēņi lielākoties gājuši bojā nemieros kara laikā.

Armēņu masveida slepkavošanu Osmaņu impērijā par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī Francija, Vācija un Krievija.

Romas pāvests Francisks 2015.gadā īpašā piemiņas misē Sv. Pētera bazilikā nosauca šos notikumus par "20.gadsimta pirmo genocīdu".