Sibīrijā atrasta aizvēsturiska kumeļa mirstīgajās atliekās konstatētas vēl šķidras asinis un urīns
Zinātnieki krievu arheologu Sibīrijas Verhojanskas reģionā atrastajā, pirms aptuveni 42 000 gadiem mirušā kumeļa iekšās atraduši šķidras asinis un urīnu, ziņo raidorganizācija "CNN".
Ķermeņa šķidrums tika atklāts autopsijas laikā. Zinātnieki veikuši testus, cerot uz izmirušās sugas klonēšanas iespējām.
Pētnieki senā dzīvnieka līķi atraduši 2018.gada vasarā. Tas gulējis Batagaika krāterī un tā atrašanas dienā ārā valdījis aptuveni -68 grādu pēc Celsija liels sals.
Semjons Grigorjevs, Jakutkas Mamutu muzeja direktors stāsta, ka kumeļš nāves brīdī bijis vien divas nedēļas vecs. Visticamāk, viņš noslīcis dubļos un sasalis.
"Autopsijā atklāts, ka dzīvnieka karkass ir ļoti labi saglabājies, bez jebkādām deformācijām. Arī tā spalva labi saglabājusies, sevišķi uz galvas un kājām," stāsta Grigorjevs.
Zinātnieki uzsver, ka šis atradums lieliski pavēsta par to, kāda bija zirgu vilna Pleistocēna ēras laikā.
Tomēr šķidru asiņu un urīna saglabāšanās ir vēl retāka. Grigorjevs stāsta, ka zina vēl tikai vienu gadījumu, kad Pleistocēna ērā dzīvojošā dzīvnieka atliekās atrastas šķidras asinis. Toreiz atrastas mamuta atliekas.
"Parasti asinis sarec vai pat pārvēršas pulverī, pat tad, ja ķermenis šķiet labi saglabājies. Tas saistīts ar mumifikācijas procesu, kad mitrums un citi bioloģiskie šķidrumi iztvaiko tūkstošiem gadu laikā, arī tad, ja ķermenis ir iesaldēts," stāsta Grigorjevs.
Krievijas pētnieki tagad sadarbojoties ar pretrunīgiem speciālistiem no Dienvidkorejas, kuru virsvadību uzņēmies skandalozais zinātnieks Huans Vosuks, kurš 2004.gadā paziņojis, ka ir klonējis cilvēka embriju. Vēlāk gan viņš pieķerts melos.
Grigorjevs gan ir skeptisks, runājot par klonēšanu, izmantojot atrastās asinis, jo eritrocīti nesatur DNS. Tā vietā zinātnieki cenšas atrast pēc iespējas labāk saglabājušās šūnas muskuļu audos un iekšējos orgānos, kuri arī ir teicamā stāvoklī.