Pasaule var zaudēt mākoņus un uzvārīties
Parasti mēs priecājamies par skaidrām, zilām debesīm, taču zinātnieki ir noraizējušies, ka tuvākā gadsimta laikā Zeme var zaudēt mākoņus.
Konkrēti runa ir par slāņu-gubu mākoņiem, kas sargā planētu no pārkaršanas. Bez tiem draud milzīga klimata katastrofa, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature Geoscience".
Kalifornijas Tehnoloģiskā institūta pētnieki brīdina, ka ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās atmosfērā iznīcina mākoņu segu, kas sargā no pārmērīgas Saules gaismas. Pārsniedzot pašreizējo koncentrāciju trīs reizes, atpakaļceļa nebūs un mākoņi neatgriezeniski izirs.
Matemātiskā modelēšana rāda, ka pasaules vidējā temperatūra pieaugs par astoņiem grādiem – daudz vairāk nekā pašlaik prognozētie divi līdz četri grādi siltumnīcas efekta dēļ. Tam sekos milzīgas dabas katastrofas un dzīvnieku un augu masveida izmiršana.
Pirms 55 miljoniem gadu planēta jau piedzīvoja tādu periodu – tagadējos arktiskajos ūdeņos peldēja krokodili. Uzkaršanas iemesli nav zināmi, bet sekas gan. Ap ekvatoru okeāns vārījās kā burbuļvannā, Antarktīdas ledāji izkusa, ūdens līmenis pacēlās par dažiem metriem.
Zīdītāji, tostarp primāti, devās uz ziemeļiem, kur varēja patverties no svelmes un augu valsts neizdega pilnībā. Lielākā daļa zīdītāju izmira, izdzīvojušie, trūkstot barībai, sāka sarukt izmēros. Visā pasaulē trakoja viesuļvētras, sausums mijās ar milzīgiem plūdiem.
Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta profesors, atmosfēras fizikas eksperts Kerijs Emanuels šīs biedējošās prognozes atzinis par visai ticamām. Citi pētnieki iebilst, ka šie secinājumi ir spekulatīvi un mākoņu izzušana atkarīga no daudziem sarežģītiem faktoriem.
Tomēr kopš 1955. gada ogļskābās gāzes koncentrācija ir pieaugusi par apmēram trešdaļu, un, tā turpinot, bīstamais punkts būs sasniegts pēc 100 gadiem.
Zinātnieki atgādina, ka no katastrofas var izvairīties, ja ievērot Parīzes klimata vienošanos nepieļaut vidējās temperatūras pieaugumu par 1,5 līdz diviem grādiem. Tas nozīmē, piemēram, pāreju uz jauniem enerģijas avotiem, atsakoties no naftas un citiem fosilajiem kurināmajiem.
“Es ceru, ka tehnoloģiskais progress būs pietiekams, lai mēs izbēgtu no tādas notikumu attīstības,” teic pētījuma vadošais autors Tapio Šnaiders, atzīstot, ka neiespējams gan šis drūmais scenārijs nav.
