Turcija Eiropas Savienībai pārmet liekulību
Turcija otrdien kritizēja Eiropas Savienības (ES) līderus par piedalīšanos Ēģiptes organizētajā samitā pāris dienas pēc tam, kad deviņi cilvēki tika sodīti ar nāvi par Ēģiptes ģenerālprokurora slepkavību.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu pārmeta ES līderiem liekulību, apgalvojot Turcijai, ka nāvessoda atjaunošana pilnībā sagrautu Turcijas cerības uz pievienošanos ES, un vienlaikus apmeklējot samitu Ēģiptē pāris dienas pēc tam, kad tur vairākiem cilvēkiem izpildīts nāvessods.
"Viss ES vadības atbalsts [Ēģiptes prezidentam Abdelfataham al] Sisi un atrašanās ar viņu vienā vietā pāris dienas pēc (..) sodīšanas ar nāvi atspoguļo tieši to, ko mēs sakām," uzsvēra Čavušolu. "Tie ir dubulti standarti, tā ir liekulība."
ES un Arābu valstu līgas pirmajā samitā, kas norisinājās Ēģiptes kūrortpilsētā Šarm eš Šeihā, Sisi pirmdien aizstāvēja nāvessodu, norādot, ka reģioniem ir dažādas kultūras.
Attiecības starp Ankaru un Kairu ir saspringtas kopš Ēģiptes armija 2013.gadā pēc masu protestiem gāza pirmo demokrātiskās vēlēšanās ievēlēto prezidentu Mohamedu Mursi, kurš pārstāvēja islāmistu kustību "Musulmaņu brālība".
"Musulmaņu brālībai" ir ciešas saites ar Turcijā valdošo Taisnīguma un attīstības partiju (AKP) un daudzi no kustības locekļiem ir aizbēguši uz Turciju, kopš Ēģiptē kustība tika aizliegta.
Ēģipte apgalvo, ka "Musulmaņu brālība" ir teroristu organizācija, un ir aizturējusi lielāko daļu kustības līderu vai arī piespiedusi tos doties trimdā vai noiet pagrīdē.
Pati "Musulmaņu brālība" apgalvo, ka esot miermīlīga organizācija.
Cilvēktiesību organizācijas ir stingri kritizējušas nesenos nāvessodus Ēģiptē, apgalvojot, ka tie un citi nāvessodi Ēģiptē īstenoti pēc netaisnīgām tiesas prāvām.
Arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans kritizēja ES par piedalīšanos samitā Ēģiptē.
"Vai iespējams runāt par demokrātiju šajās ES valstīs, kas atbildēja uz Sisi ielūgumu? Vai iespējams runāt par tiesībām un brīvībām tur? Vai var runāt par cilvēktiesībām?" mītiņā Turcijas ziemeļos paziņoja Erdoans.
Turcija apgalvo, ka iestāšanās ES joprojām ir viens no tās galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem, lai gan iestāšanās sarunas jau sen nonākušas strupceļā.
Oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005.gadā, kad beidzot izdevās pārvarēt vairāku ES dalībvalstu pretestību, tām bažījoties par bloka nākotni pēc tik lielas musulmaņu valsts uzņemšanas.
Taču sarunu temps bijis ļoti gauss un pēc 2016. gadā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tās faktiski apstājušās, jo Ankara puču izmantojusi kā ieganstu vēl aktīvākai politiskās opozīcijas un neatkarīgās preses apklusināšanai.
