Zviedrijai nav izdevies samazināt ārzemju bezpajumtnieku skaitu
Zviedrijā dzīvojošo bezpajumtnieku un ubagu skaits no Rumānijas un Bulgārijas saglabājies tikpat liels, cik pirms trim gadiem, lai gan valdība centusies risināt šo problēmu, liecina jaunākie statistikas dati.
Zviedrijā dzīvo aptuveni 4500 līdz 5000 neaizsargātu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, raidorganizācijai SVT atzina Zviedrijas nacionālais koordinators šajā jautājumā Klāss Lings-Vanneruss.
Tikpat liels skaits bija aplēsts ziņojumā, ko pirms trim gadiem sastādīja Martins Valfridsons, kuram valdība bija uzdevusi izmeklēt šo jautājumu un nākt klajā ar iespējamajiem risinājumiem.
Zviedrija nozīmēja nacionālo koordinatoru sadarbībai ar Rumānijas un Bulgārijas valdībām, lai sagādātu palīdzību čigānu kopienām un tādejādi samazinātu čigānu vēlmi doties uz citām Eiropas valstīm ubagot.
Pašvaldības Zviedrijā un brīvprātīgo organizācijas piedāvājušas palīdzību bezpajumtniekiem un citiem cilvēkiem, kam tā nepieciešama. Taču tiek īstenoti arī stingrāki pasākumi, tostarp policija šogad sāka īstenot ubagošanas aizliegumu Vellingē, kas ir pirmā Zviedrijas pašvaldība, kur šāds aizliegums ieviests.
Lings-Vanneruss norādīja, ka Zviedrijā pēdējā laikā nabadzīgie cilvēki no Rumānijas un Bulgārijas tiek nodarbināti "nestandarta apstākļos" celtniecībā, automašīnu garāžās vai kā apkopēji.
Viņš piebilda, ka acīmredzot Zviedrija daudziem liekas pievilcīga zeme ar tās dzīves apstākļiem un kustības brīvību un imigrāciju ir grūti apturēt.
