Francijas un Itālijas diplomātiskā krīze: vēstnieka atsaukšana ir svarīgs brīdinājums
Nemazinoties nopietnākajai diplomātiskajai krīzei Parīzes un Romas attiecībās kopš Otrā pasaules kara, Francija piektdien turpināja vērst spiedienu pret Itāliju, savukārt itāļu un franču biznesa līderi mudināja abu valstu valdības atjaunot mieru.
Francijas valdības preses sekretārs Benžamēns Grivo sacīja, ka Francijas vēstnieka atsaukšana no Itālijas ir pagaidu solis, tomēr šādā veidā vēsturiskajam sabiedrotajam tiek pausts svarīgs signāls neiejaukties Francijas iekšējās lietās.
Francija un Itālija ir Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstis, un asumi attiecībās parādījušies laikā, kad visā kontinentā vairojas spriedze nacionālistu un proeiropeisko spēku starpā.
Kā radio "Europe-1" piektdien skaidroja Grivo, Francijas vēstnieka atsaukšana no Itālijas notikusi pēc vairākiem mēnešiem, kuru laikā pieredzēti "nepamatoti uzbrukumi" no Itālijas vicepremjeru Luidži Di Maio un Mateo Salvīni puses, kas kritizējuši Francijas prezidenta Emanuela Makrona ekonomisko un migrācijas politiku.
Tomēr galvenais krīzes detonators, pēc visa spriežot, bijusi Di Maio tikšanās Francijā ar "dzelteno vestu" protesta kustības Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātiem.
Ar šo vizīti pārkāpta "viselementārākā diplomātija", jo tā iepriekš nav tikusi izziņota, skaidroja Grivo.
Izsakoties par Itālijas populistu līderiem, Grivo kritizēja "nacionālistu lepru", kas posta Eiropas vienotību, norādot, ka ES dalībvalstīm būtu "pret partneriem jāuzvedas labāk".
Itālijas Ārlietu ministrija pēc vēstnieka atsaukšanas ieturējusi uz izlīgumu vērstu toni, bet Itālijas transporta ministrs Danīlo Toninelli sacījis, ka viņa pārstāvētā Pieczvaigžņu kustība (M5S) "dzelteno vestu" kustībai varētu piedāvāt tehnisku atbalstu turpmākajiem soļiem.
Vizītes gaitā Dženovā Toninelli minēja M5S tīmekļa portālu, kas reģistrētiem partijas biedriem ļauj balsot par politikas lēmumiem un kandidātiem.
Francijas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka atsauc uz konsultācijām savu vēstnieku no Romas, šādi reaģējot uz pastāvīgajām Itālijas līderu "provokācijām".
Di Maio uz Francijas vēstnieka atsaukšanu reaģēja, norādot, ka viņam ir tiesības tikties ar Makrona oponentiem.
"Prezidents Makrons vairākkārt uzbrucis Itālijas valdībai politisku motīvu dēļ, domājot par Eiropas vēlēšanām," sociālajā tīklā "Facebook" skaidroja Itālijas vicepremjers.
Tikšanās Francijā ar "dzelteno vestu" protestētājiem un EP vēlēšanu kandidātiem bija "pilnīgi leģitīma", norādīja Di Maio.
Tā nebija provokācija, bet "svarīga tikšanās ar politisku spēku, ar kuru mums ir kopīgas prasības, sākot ar aicinājumu pēc lielākas tiešas demokrātijas, lai pilsoņiem piešķirtu lielāku varu," skaidroja vicepremjers.
M5S līderis Di Maio otrdien paziņoja, ka netālu no Parīzes ticies ar Francijas "dzelteno vestu" līderi Kristofu Šalensonu un protesta kustības EP kandidātu saraksta līderi Ingrīdu Levavasēru.
Di Maio uzaicinājis viņus un citus "dzelteno vestu" pārstāvjus uz nākamo tikšanos Romā, tviterī norādot, ka "pārmaiņu vējš pūš pāri Alpiem".
Kopš jūnijā Itālijā pie varas nāca M5S un labējās partijas "Līga" koalīcijas valdība, attiecības Itālijas un Francijas starpā pasliktinājušās.
Di Maio jau iepriekš Parīzei aizdevis dusmas, apsūdzot Franciju, ka tā sekmē nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropu, turpinot "kolonizēt" Āfriku.
Protestējot pret šiem izteikumiem, Francija izsauca Itālijas vēstnieku.
Otrs Itālijas vicepremjers un "Līgas" līderis Mateo Salvīni paudis tiešu kritiku Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, sakot, ka ir "tuvs Francijas tautai - miljoniem vīriešu un sieviešu, kas Francijā dzīvo zem šausmīgas valdības un šausmīga prezidenta varas".
Makrons vēlas pirms EP vēlēšanām izveidot centrisku, proeiropeisku partiju aliansi, šādi cenšoties radīt pretspēku populistu kustībām, kas nostiprinājušās vairākās Eiropas valstīs.
