Vēstnieks: Lielbritānijas parlaments paudis skaidru vēsti, ka nevēlas izstāšanos bez līguma

Viņš deputātus iepazīstināja ar pēdējā laika "Brexit" aktualitātēm un sniedza atbildes un parlamentāriešu jautājumiem. Vēstnieks minēja, ka nevar spekulēt par to, kādi tieši būs tālākie notikumu attīstības scenāriji, jo viņš esot diplomāts, nevis politiķis.

Šenons uzsvēra, ka Lielbritānijas parlaments gatavojas jebkuram "Brexit" iznākumam un to pašu dara arī citas valstis, tajā skaitā Latvija, tādēļ viņš apsveica parlamentāriešus ar Ārlietu komisijas atbalstīto deklarācijas projektu par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām Latvijā pēc "Brexit", par kuru Saeima balsos ceturtdien.

Komentējot Latvijas valstspiederīgo likteni pēc "Brexit", vēstnieks vēlreiz atgādināja, ka Lielbritānijas valdība ES pilsoņiem un viņu ģimenēm, kas dzīvo Lielbritānijā, ir apliecinājusi, ka gadījumā, ja notiks izstāšanās no ES bez vienošanās, viņi varēs palikt.

"ES pilsoņi, kuri dzīvojuši Lielbritānijā līdz 2019.gada 29.martam, un viņu ģimenes locekļi, varēs palikt Lielbritānijā. Šie cilvēki varēs turpināt strādāt, studēt un saņemt sociālos pabalstus un pakalpojumus pamatā uz tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim," uzsvēra Šenons.

Viņš skaidroja, ka lielus jautājumus šobrīd raisa pagaidu risinājums Īrijas robežai, kas potenciāli pakļautu Lielbritāniju ES tirdzniecības noteikumiem uz nenoteiktu laiku. Vienlaikus viņš minēja, ka Lielbritānijas valdība tagad ir pārliecināta, ka izstāšanās līgums var gūt atbalstu parlamentā, ja šis jautājums atrisināts. Tajā pašā laikā parlaments vēl nav lūdzis Briselei "Brexit" sarunu pagarināšanu.

Komentējot nākamos tuvākos soļus un notikumu iespējamo attīstību, Šenons vērsa uzmanību, ka nākamais solis būs britu valdības jeb Mejas centieni sasniegt Briseli. Viņš pauda viedokli, ka nepieciešams sagaidīt Mejas nākamo paziņojumu, lai varētu turpināt raisīt diskusijas par tālākiem soļiem un scenārijiem. Šenons piebilda, ka 13.februārī vai 14.februārī varētu būt nākamais parlamenta balsojums par izstāšanās līgumu, tomēr viss ir atkarīgs no tuvāko notikumu gaitas.

Vēstnieks arī uzsvēra, ka "Brexit" seku ietekmē jau pieaug divpusējo attiecību nozīme, tādēļ Lielbritānijai būs cieši jāstrādā pie Latvijas un Lielbritānijas divpusējām attiecībām, tāpēc arī palielinājies vēstniecības personāls, kas strādā ar "Brexit" un divpusējo attiecību jautājumiem.

"Ir skaidrs, ka Briseles gaiteņos vairs netiksimies, tādēļ šo divpusējo attiecību stiprināšana ir būtiska un būs nepieciešamas biežāks tikšanās. Divpusējo attiecību stiprināšana ietver arī Britu padomes darbības turpināšanu un stiprināšanu," minēja diplomāts.

Kā ziņots, Mejai nesaistošais parlamenta ierosinājums paredz, ka šajā līgumā tiktu mainīts tā sauktais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.

Meja apsveica šo balsojuma rezultātu un sacīja, ka viņa plāno jaunas sarunas ar ES par šo pagaidu risinājumu.

Tikmēr Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska preses sekretārs drīz pēc šī balsojuma paziņoja, ka ES neatsāks sarunas ar Lielbritāniju par tās izstāšanos.

"Mēs turpinām aicināt Apvienotās Karalistes valdību iespējami drīz paskaidrot savus nodomus attiecībā uz nākamajiem soļiem," sacīja Tuska preses sekretārs.

"Izstāšanās līgums ir un paliek vislabākais un vienīgais ceļš, lai nodrošinātu sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Pagaidu risinājums ir daļa no Izstāšanās līguma, un Izstāšanās līgums nav atvērts jaunai apspriešanai."

Tuska preses sekretārs gan atkārtoja ilgstošo ES nostāju, ka pārējās dalībvalstis var rast iespēju nedaudz mainīt politisko deklarāciju, kas tika pieņemta līdz ar Izstāšanās līgumu.