Pēc krāsas uz zobiem atšifrē viduslaiku mākslinieci
Pirms 1000 gadiem kāda sieviete klosterī mūsdienu Vācijas rietumos nolaizīja otiņas sarus, lai tie turētos kopā, un uz viņas zobiem palika nedaudz zilās krāsas. Tam pateicoties, arheologi atklājuši senās aizgājējas arodu – viņa bija māksliniece.
Krāsa bija iegūta no lazurīta, minerāla, ko šim mērķim izmantoja viduslaikos. Vērtīgo akmeni veda pāri puspasaulei – to joprojām iegūst Indijā, Afganistānā, Pakistānā. Pētnieki secinājuši, ka sieviete zīmējusi augstas kvalitātes zīmējumus reliģisko manuskriptu tekstiem. Šis ir pirmais gadījums, kad viduslaiku mākslinieks identificēts pēc mirstīgajām atliekām, un vēl viens pierādījums, ka tā laika Eiropā sievietes pārrakstīja un ilustrēja grāmatas.
Kad Kristīna Vorinera, molekulārā arheoloģe no Maksa Planka Cilvēka vēstures zinātnes institūta Jenā Vācijā, ķērās pie skeleta izpētes, viņa negaidīja nekādus sevišķus atklājumus. Sieviete bija dzīvojusi reliģiskā kopienā Dalheimā Vācijā, toreizējā Svētās Romas impērijā, kaut kad starp 997. un 1162. gadu, mirusi 45 līdz 60 gadu vecumā. Pētniece cerēja pēc zobakmens noskaidrot, ko viņa ēda un kādi mikrobi dzīvoja viņas mute – arheologiem tā ir bagātīga informācijas krātuve. Kad Vorinera un viņas toreizējā studente Anita Radini, tagad arheoloģe Jorkas universitātē Lielbritānijā, ielūkojās mikroskopā, viņas pamanīja spilgti zilu krāsu.
Analīzēs noskaidrojās, ka tas ir lazurīts, kuru mākslinieces dzīves laikā eiropieši ieguva, tirgojoties ar islāma pasauli. “Šis materiāls bija dārgāks par zeltu,” teic Marks Klarks, mākslas tehnikas vēsturnieks no NOVA universitātes Portugālē. Lazurītu izmantoja augsta līmeņa ilustrācijām manuskriptos.
Laikā, kad šī māksliniece dzīvoja, daudzas sievietes “aiz pazemības” savus darbus neparakstīja. Tādējādi daudzi viduslaiku manuskripti automātiski pierakstīti vīriešiem, sievietes atstājot ārpus vēstures, tomēr īstenība ir cita.
