Latvija atbalsta Lielbritānijas izstāšanās no ES līguma parakstīšanu un apstiprināšanu
Valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā atbalstīja Eiropadomes lēmumu par Lielbritānijas izstāšanās līguma no Eiropas Savienības (ES) parakstīšanu un apstiprināšanu, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā minēts, ka 25.novembrī Eiropadome ES 27 valstu formātā apstiprināja Lielbritānijas izstāšanās no ES līgumu un pieņēma politisko deklarāciju. Savukārt 13.decembra Eiropadomē ES 27 valstu un valdību vadītāji apstiprināja secinājumus, kuros atkārtoti pausts atbalsts 25.novembrī Eiropadomē apstiprinātā Izstāšanās līguma ratifikācijai.
Tāpat norādīts, ka 5.decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumus Padomes lēmumiem par Izstāšanās līguma parakstīšanu un Izstāšanās līguma noslēgšanu, kurus plānots apstiprināt ar rakstisko procedūru.
Latvijas nostājā pausts, ka tā atbalsta Padomes lēmuma par Izstāšanās līguma parakstīšanu un Padomes lēmuma par Izstāšanās līguma noslēgšanu apstiprināšanu.
Lēmumu par Izstāšanās līguma noslēgšanu pēc apstiprināšanas iesniedz Eiropas Parlamentam (EP) piekrišanas došanai. Pēc EP piekrišanas lēmums par Izstāšanās līguma noslēgšanu tiks pieņemts Vispārējo lietu padomes 50.panta formāta sanāksmē, provizoriski - 19.martā, skaidro ĀM.
ĀM jau brīdinājusi, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.
Ja vienošanās netiks panākta, 2019.gadā Latvijas budžetā būs papildus nepieciešami no 2,6 līdz 4,9 miljoniem eiro, 2020.gadā un arī 2021.gadā - no 2,1 līdz 2,6 miljoniem eiro, atkarībā no papildus noslodzes muitā.
Savukārt "Brexit" ar izstāšanās līgumu gadījumā Latvijas budžetā 2019.gadā būs papildus nepieciešami no 2,3 līdz 4,6 miljoni eiro, 2020.gadā no 1,8 līdz 2,3 miljoni eiro, bet 2021.gadā - no 2,4 līdz 2,9 miljoni eiro, atkarībā no papildus noslodzes muitā.
Ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, tad Latvijas iemaksas ES budžetā varētu pieaugt par vidēji 8,9% gadā, norādīja ĀM. Tāpat ministrijā uzsvēra, ka pašlaik nav iespējas precīzi noteikt "bez vienošanās" scenārija ietekmi uz maksājumiem, kuri izriet no ES daudzgadu budžeta 2014.2020.gadam un kuri vēl būs jāveic nākamā plānošanas perioda laikā, jo to apmērs ir atkarīgs no programmu ieviešanas 2018.-2020.gadā.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja iepriekš norādījusi, ka balsojums Lielbritānijas parlamentā par panāktās vienošanās apstiprināšanu notiks nedēļā, kas sākas ar 14.janvāri.
