Īrija lūgs ES finansiālu palīdzību nekontrolēta "Breksita" gadījumā
Īrija lūgs Briselei simtiem miljoniem lielu palīdzību, ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ceturtdien paziņojis Īrijas lauksaimniecības ministrs Maikls Krīds.
Lielbritānijas parlamenta balsojums par "Brexit" vienošanos plānots janvāra trešajā nedēļā - tikai desmit nedēļas pirms 29.martā paredzētās Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Ņemot vērā neskaidrību par balsojuma rezultātu, izredzes uz nekontrolētu "Breksitu" šķiet gana reālas.
Tādā gadījumā Īrija vēlas no ES finansiālu palīdzību tiem ekonomikas sektoriem, kas visvairāk atkarīgi no muitas un paredzamajām izmaiņām noteikumos, piemēram, liellopu, piena produktu un zvejniecības sektoriem.
Gandrīz 80% Īrijas eksportētāju sūta savus produktus uz Lielbritāniju, liecina valdības dati par 2016.gadu.
Krīds laikrakstam "Irish Independent" sacīja, ka Īrijā visi labi apzinās valsts atkarību no Lielbritānijas pārtikas tirgus.
"Es domāju, ka neviens pašreiz nevēlas par to runāt, jo vēl ir cerība un gaidas, ka uzvarēs veselais saprāts," sacīja ministrs, bet piebilda, ka likmes nosveras par labu nekontrolētam "Breksitam".
Tādā gadījumā Īrija cer, ka ES palīdzība tai tiks apstiprināta bloka lauksaimniecības ministru samitā Luksemburgā aprīlī.
Īrijas valdība pirms Ziemassvētkiem paziņoja, ka aktīvi gatavojas gadījumam, ja Lielbritānijai nāktos izstāties no ES bez vienošanās.
Plāns paredz shēmas ostu pārraudzīšanai, fondu speciāliem nodokļiem, kas saistīti ar "Breksitu", un sarunas par salas integrētā elektroapgādes tīkla saglabāšanu.
