Aizvien vairāk krievu skumst pēc PSRS impērijas

Saglabāt padomju impēriju vēlētos 66%, liecina Levadas centra aptauja. Pirms gada šis rādītājs bija 58 procenti. Līdzšinējais šāda uzskata rekords pagaidām ar 75% pieder 2010. gada aptaujai. No šogad aptaujātajiem 60% domā, ka no PSRS sabrukuma varēja izvairīties.

Visvairāk to nožēlo 55 gadus un vecāki cilvēki, bet pēdējos divos gados sovjetiskais noskaņojums pieaug arī vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem – tātad paaudzē, kas šos laikus realitātē nav piedzīvojusi.

Padomju fanus neuztrauc ne tā laika preču deficīts, ne slēgtā robeža, ne politiskās vajāšanas (kas gan atjaunotas arī mūsdienu Krievijā). Viņu sāpe ir vienotās ekonomiskās sistēmas sagraušana (54%), zaudētā piederības izjūta “dižai lielvalstij” (36%), savstarpējas neuzticības un nocietināšanās pieaugums (34%).

Par pēdējo vietā atgādināt, ka toreizējās uzticības atmosfērā nevarēja zināt, ar ko beigsies politisku anekdošu stāstīšana.
Levadas centra socioloģe Karina Pipija spriež, ka viens no šādas nostājas iemesliem ir nesenais Krievijas lēmums paaugstināt pensijas vecumu. “Iedzīvotāji savu nostalģiju pēc PSRS vienmēr pamatā izskaidro ir iracionāliem priekšstatiem par tā laika spēcīgu ekonomiku un labklājību, aizmirstot par deficītu un kartītēm, jo īpaši uz tagadējo iztikas problēmu fona,” laikrakstam "Vedomosti" teic Pipija.

Martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā pauda, ka pēc PSRS sabrukuma “Krievija zaudēja 23,8% teritorijas, 48,5% iedzīvotāju, 41% iekšzemes kopprodukta, 39,4% rūpnieciskā и 44,6% militārā potenciāla”. Kremļa saimnieks neslēpa, ka šo vēstures notikumu labprāt izmainītu.

Padomju Sociālistisko Republiku Savienību oficiāli izveidoja 1922. gada 30. decembrī, bet 1991. gada 26. decembrī PSRS Augstākā Padome nolēma to izformēt.