Jaunumi lietā par māti, kura divus gadus savu meitu turēja mašīnas bagāžniekā

Tiesā turpinās Krusas izvaicāšana, kā arī vārds tiek dots ekspertiem, psihiatriem, ginekologiem un dzemdniecības speciālistiem. Zvērinātie vērtē, kā varēja notikt tik šaušalīgs noziegums pret jaundzimušu bērnu. Meitene, kurai pati māte deva vārdu Serēna, uz visu mūžu palikusi invalīde ar stiprām atpalicības problēmām. Bērnam šobrīd ir 7 gadi, un viņa aug ģimenē, kas Serēnu adoptēja.

Tikmēr tiesas Francijā zālē psihiatrijas eksperti jau paziņojuši, ka Rosai Marijai Krusai nav diagnosticētas psihiskas patoloģijas vai smagi psihes traucējumi. Tas nozīmē, ka sievieti, visticamāk, varēs tiesāt. Viņai draud pat 20 gadu cietumsods, raksta ārvalstu mediji.

Tiesā izskanējis, ka Krusa, gaidot savu ceturto bērnu - meitu Serēnu - varētu būt piedzīvojusi tā dēvēto "grūtniecības noliegumu", proti, situāciju, kad sieviete par savu stāvokli uzzina tikai tad, kad bērns nāk pasaulē. Kas līdzīgs ar viņu atgadījies arī gaidot otro bērnu, izpētījuši eksperti. Kopumā Krusa ir četru bērnu māte. Trīs vecākie bērni aug kopā ar tēvu, jo tiesneši neguva pierādījumus, ka tēvs varētu būt zinājis par ceturtā bērna likteni - dzīvoties vai nu mašīnas bagāžniekā, vai dzīvesvietas pagrabā.

Jau vēstījām, ka 2011.gadā dzimušo Serēnu nejauši atrada autoservisa mehāniķis, kurš izdzirdēja trokšņus mašīnas aizmugurē. Auto uz servisu bija aizvedusi pati Krusa. Mehāniķis, atverot bagāžnieku, tur ieraudzīja kailu, bālu, novārgušu un savos ekskrementos esošu mazuli. Kopumā bērns mašīnā turēts 23 mēnešus.

Pašai Krusai bijusi "laimīga bērnība"

Pati Krusa tiesā atzinusi, ka viņai bijusi laimīga, parasta bērnība. Sieviete ir portugāļu izcelsmes. Viņas tēvs uz Franciju pārcēlies 1963.gadā, un  1969.gadā viņam pievienojusies pārējā ģimene ar Krusu tostarp.

Psihiatrijas eksperti tiesā pauda, ka Krusai novērojuši vienīgi emocionāla brieduma trūkumu, bet ne psihiskas problēmas. Tāpat kļuvis zināms, ka bērnībā viņa trīsreiz pametusi skolu, bet viņas intelektu eksperti vērtē kā vidēju.

Savukārt ginekoloģijas profesionālis Mišels Delkruā tiesā norādīja, ka Francijā vien gada laikā aptuveni 300 sieviešu piedzīvo tā dēvēto grūtniecības noliegumu. Tie esot divu veidu - absolūta un daļēja noliegšana. Daļēja nozīmē psiholoģisku nespēju atzīt, ka esi stāvoklī, taču to maina bērna faktiskā ierašanās pasaulē; absolūts noliegums lielākoties nozīmē bērna nāvi arī fiziski - vai nu mazulis mirst dzemdībās, vai māte viņu nogalina. Ja būtnes nav, būtne nepastāv - tas ir absolūtais noliegums, tiesā skaidrojis Delkruā, un absolūtajā noliegumā Francijā gadā nonāk apmēram 30-50 sieviešu.

Kā mazā Serēna izdzīvoja

Kā izriet no tiesas materiāliem, Krusa meiteni dzemdējusi viena pati savās mājās. Bērns līdz divu gadu vecumam izdzīvojis tikai tādēļ, ka māte par meitu tomēr kaut mazliet arī rūpējusies. Lai gan māte bērnu ne reizi nebija paņēmusi rokās un auklējusi, viņai ik pa laikam tika blakus nolikta pudelīte ar ēdienu. Autiņbiksītes tika mainītas reti. Tās Krusa pirkusi tikai tad, ja pamperu paka akurāt "izlēkusi" acu priekšā veikala plauktos.

Psihologs komentē, ka Krusa zinājusi un apzinājusies, ka viņai ir jaundzimušais, taču nav gribējusi šo faktu atzīt. Tā, piemēram, savu otro bērnu - dēlu - viņa "sākusi apzināties" vien tad, kad dēlam bija jau seši mēneši.