Zviedrijas Demokrāti atgriežas pie referenduma idejas par dalību ES
Tuvojoties septembrī gaidāmajām Zviedrijas parlamenta vēlēšanām, galēji labējo līderis Džimijs Okesons atkārtoti paudis atbalstu referenduma sarīkošanai par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES).
"ES nav veids, kā sadarboties Eiropā," intervijā Zviedrijas Radio 1.programmai norādīja Zviedrijas demokrātu (SD) līderis. "Uzskatu, ka mums jāvienojas par nosacījumu pārskatīšanu [mūsu dalībai] ES un ka par to jālemj tautai."
Ar šiem izteikumiem Okesons negaidīti atgriezies pie jautājuma par dalību ES, lai gan šķita, ka pēc SD galvenā ekonomikas eksperta Oskara Šēsteta pagājušā mēneša paziņojuma tas nobīdīts politiskās dienaskārtības perifērijā.
Šēstets jūlijā paziņoja, ka SD negrasās pēc vēlēšanām sarunās ar citām partijām cilāt jautājumu par Zviedrijas dalību ES.
Divas dienas pirms Okesona izteikumiem divi SD biedri, kas pārstāv partiju Eiropas Parlamentā (EP), tīmekļa laikrakstā "Altinget.se" publicēja komentāru ar virsrakstu "Tagad mums jāsper nākamais "Sveksikta" solis".
"Zviedrijas demokrāti vēlas aiziet no Eiropas Savienības (ES), savā komentārā raksta Kristīna Vinberga un Pēters Lundgrēns. "Mēs nevēlamies kādu nevēlētu ES Komisiju, kas kopā ar [ES] Tiesu un [Eiropas] Parlamentu var uzspiest savu gribu dalībvalstīm, pat ja tās saka "nē"."
Tomēr abi deputāti norāda, ka viņi dotu priekšroku Zviedrijas dalības nosacījumu pārskatīšanai, kam sekotu referendums.
"Mēs drīzāk dotu priekšroku ievērojami reformētai Eiropas Savienībai, kas pievērstos vienīgi ekonomikai un preču, pakalpojumu un kapitāla, taču ne cilvēku brīvai kustībai," norāda abi politiķi.
Tomēr viņi uzsver, ka referendumam par turpmāko dalību ES jānotiek jebkurā gadījumā.
"Zviedru tautai beidzot jāizsaka savs viedoklis par pārnacionālo savienību, par kādu patiesībā kļuvusi Eiropas Savienība," kas vairs nav tāda, kāda "tautai tika iebarota 1994.gadā."
Savā intervijā Okesons arī izteicies, ka SD varētu atbalstīt gan sociāldemokrātu, gan centriski labējo moderātu veidotu valdību.
"Šobrīd šķiet, mums ir divas izvēles," norādīja SD līderis. "Viss atkarīgs no tā, ko mēs un mūsu vēlētāji var iegūt, atbalstot vienu vai otru."
Tomēr Okesons atzina, ka viņš necer uz SD pievienošanos valdošajai koalīcijai, kā tas ir noticis Progresa partijas gadījumā Norvēģijā.
Tajā pašā laikā SD līderis pauda pārliecību, ka partijai būs "ievērojama ietekme".
Parlamenta vēlēšanas Zviedrijā notiks 9.septembrī, un saskaņā ar aptaujām, kuru rezultāti publicēti pēdējo divu nedēļu laikā, par SD gatavojas balsot no 16,8 līdz pat 25,5% zviedru.
