Polijas prezidents uzliek veto vēlēšanu likuma grozījumiem

"Esmu izlēmis uzlikt veto šim likumprojektam. Šīs izmaiņas nozīmētu, ka faktiskā vēlēšanu barjera tiktu paaugstināta no pieciem uz 16,5%," sabiedriskajā televīzijā pārraidītajā uzrunā paziņoja Duda. "Es atsakos to parakstīt un nosūtu likumprojektu atkārtotai caurlūkošanai Seimā. Grozījumu rezultātā lielai iedzīvotāju daļai nebūtu pārstāvniecības Eiropas Parlamentā.

Parlaments jūlijā apstiprināja grozījumus vēlēšanu likumā, kas dod priekšrocības tādām lielajām partijām kā PiS un opozīcijā esošajai Pilsoniskajai platformai (PO), bet samazina mazāko partiju izredzes.

Duda norādīja, ka izmaiņas mazinātu poļu vēlmi piedalīties vēlēšanās un spiestu mazākās partijas veidot priekšvēlēšanu koalīcijas.

Tajā pašā laikā PiS uzskata, ka konservatīvo piedāvātās izmaiņas vienkāršotu pašreizējo sarežģīto vēlēšanu sistēmu un ļautu palielināt savu pārstāvniecību mazapdzīvotajiem reģioniem.

Taču opozīcija apgalvo, ka patiesais PiS mērķis ir palielināt savu pārstāvniecību EP nākamgad paredzētajās vēlēšanās.

Jau pagājušajā nedēļā intervijā laikrakstam "Dziennik Gazeta Prawna" Duda izteicās, ka nesaskata "nepieciešamību pēc šādiem fundamentāliem ierobežojumiem iekļūšanai Eiropas Parlamentā. Praksē tas iznīcina mazākās partijas. Es par to šaubos no demokrātijas viedokļa."

Lai gan Duda prezidenta amatā ievēlēts ar PiS atbalstu, viņa attiecībās ar valdošo partiju radies zināms saspīlējums, kopš viņš pērn negaidīti uzlika veto vairākām tiesu reformas likumu normām.

Viņa toreizējais veto tika interpretēts kā zīme, kas liecina par krīzi prezidenta un PiS attiecībās, taču kopš tā laika valdošajai partijai izdevies iecerētās tiesu reformas novest līdz galam, izdarot nelielus grozījumus savās sākotnējās iecerēs, un Duda vairs nav pret to iebildis.

Taču tagad eksperti norāda, ka Dudam 2020.gadā, lai viņš tiktu atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, varētu būt vajadzīgs mazāko partiju atbalsts.