Vācijā sākas debates par vispārējās karaklausības atjaunošanu
Septiņus gadus pēc vispārējās karaklausības atcelšanas Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) uzsākuši debates par obligātā militārā vai civilā dienesta atjaunošanu.
Grupa CDU biedru partijas ģenerālsekretāres Annegrētas Krampas-Karenbeueres vadībā ierosinājusi atjaunot obligāto dienestu tādā vai citādā formā, taču ieceres kritiķi jau apgalvo, ka tas būšot pretrunā gan ar Vācijas konstitūcijas, gan Eiropas Savienības (ES) tiesību normām.
Krampa-Karenbeuere piektdien laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" pavēstīja, ka šobrīd viņa apmeklē CDU biedrus visā valstī, lai izdiskutētu šo ieceri, kuru paredzēts galīgi izvērtēt partijas kongresā decembrī.
Ja ideja tiks akceptēta, to plānots iekļaut partijas programmā pirms 2020.gada vēlēšanām.
CDU pārstāvis Mihaels Krečmers, kurš ieņem Saksijas zemes premjerministra amatu, pirmdien laikrakstā "Bild" publicētajā intervijā izteicies, ka obligātais dienests palīdzēšot risināt Vācijas sabiedrības iekšējās problēmas un vairošot valsts pašaizsardzības spējas.
Tikmēr ieceres kritiķi gan pašas CDU rindās, gan kristīgo demokrātu Bavārijas māsaspartijā - Kristīgi sociālā savienībā (CSU) - norādījuši uz vispārējās karaklausības atjaunošanas lielajām izmaksām, kas ierobežošot Bundesvēra modernizācijai nepieciešamos līdzekļus.
Savukārt CDU/CSU koalīcijas partneru sociāldemokrātu (SPD) pārstāvis un eksperts aizsardzības jautājumos Frics Felgentrois izteicies, ka obligātais dienests apdraudot ES aizsargātās cilvēktiesības.
Arī SPD parlamentārais sekretārs aizsardzības jautājumos Hanss Pēters Bartelss izteicies, ka obligātais dienests būšot pretrunā ar Vācijā spēkā esošo piespiedu darba aizliegumu.
Tajā pašā laikā daži sociāldemokrāti atzinuši, ka šo ideju būtu vērts apspriest.
Savukārt liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) ieceri nosaukusi par "absurdu" un brīdinājusi, ka tā varot novest pie "bīstamas naudas izšķiešanas".
Kā jau bija paredzams, pret konservatīvo ieceri iebilduši arī opozīcijā esošie "zaļie" un kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie").
Savukārt eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) tikpat prognozējami paudusi atbalstu šai iniciatīvai, jo partija jau iepriekš bija nākusi klajā ar aicinājumu atjaunot vispārējo karaklausību, kuras atcelšanu tā uzskata par smagu kļūdu.
Vispārējā karaklausība Vācijā tika atcelta 2011.gadā, Bundesvēru pārveidojot par profesionālo armiju.
Līdz tam katram attiecīgu vecumu sasniegušas vīrietim bija zināms laiks jāaizvada vai nu Bundesvēra rindās, vai arī pildot alternatīvo dienestu.
Tagad obligātā dienesta atjaunošanas atbalstītāji izteikušies, ka tam vajadzētu attiekties uz abu dzimumu jauniešiem.
Tikmēr aptaujas liecina, ka vācieši visumā atbalsta vispārējās karaklausības atjaunošanu.
Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Civey" aptauju, kura veikta laikā no maija sākuma līdz augusta sākumam, tiešsaistē apkopojot 5046 respondentu viedokļus, obligātā dienesta atjaunošanu atbalsta 55,6% vāciešu, bet pret to iebilst 39,6%.
