Bosnija pārmet kaimiņvalstīm nelegālās migrācijas neierobežošanu
Bosnijas drošības ministrs Dragans Mektičs trešdien pārmetis kaimiņvalstīm, ka tās nedara pietiekami, lai novērstu nelegālu imigrāciju Bosnijā.
Kopš janvāra Bosnijas robežu šķērsojuši vairāk nekā 5500 nelegālo imigrantu, ierodoties no Serbijas vai Melnkalnes pēc tam, kad šķērsojuši Albāniju, Grieķiju vai Maķedoniju. Vairums migrantu cer iekļūt Eiropas Savienībā (ES) caur Horvātiju.
"Es neesmu pārliecināts, ka visas valstis uzvedas patiesi, korekti un profesionāli šajā Balkānu maršrutā," žurnālistiem sacīja Mektičs.
"Ir valstis, kas [šogad] reģistrējušas tikai 500 migrantus", paziņoja ministrs, bet neatklāja, par kurām valstīm konkrēti runā.
Mektičs pauda bažas, ka valstis tā dēvētajā Balkānu maršrutā nerespektē divpusējās vienošanās par migrantu atpakaļuzņemšanu pēc tam, kad viņi ir notverti Bosnijā, un sacīja, ka šīs vienošanās tagad tiek nopietni apdraudētas.
Bosnijā vairums imigrantu ir gados jauni vīrieši, bet pēdējā laikā arī ģimenes ar bērniem, galvenokārt no Irānas un Pakistānas.
Tomēr viņu skaitu nevar salīdzināt ar masveida migrantu pieplūdumu no Tuvajiem Austrumiem, Āzijas un Āfrikas 2015.gadā un 2016.gadā.
Balkānu maršruts tika slēgts 2016.gada martā, taču neliela migrantu plūsma ir saglabājusies.
Cerot iekļūt ES, viņi pulcējas Bosnijas ziemeļrietumos pie robežas ar Horvātiju.
Bosnija, kas ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm un ir etniski sašķelta, nespēj saviem spēkiem tikt galā imigrantu pieplūdumu un tai nepieciešama finansiāla palīdzība no Eiropas Komisijas (EK), paziņoja Mektičs.
Tikmēr palīdzības organizāciju darbinieki bažījas, ka palīdzība, kuras lielums noskaidrosies tuvāko dienu laikā, nesasniegs Bosniju gana ātri, lai izvairītos no humānās krīzes, kas paredzama rudenī līdz ar aukstāka laika iestāšanos.
