Šveice balsos, vai būt par vienu no divām valstīm pasaulē, kur lauksaimniecība ir bez indēm
Šveices pilsoņi referendumā izlems, vai aizliegt lauksaimniecībā izmantot pesticīdus – mākslīgos augu aizsardzības līdzekļus. Aizliegums attieksies arī uz pārtikas importu.
Vairāk nekā 100 000 šveiciešu ir parakstījuši šādu prasību, lai ierosinātu pilsoņu balsojumu. Ja viņi tā nolems, Šveice būs pirmā no pesticīdiem brīvā valsts Eiropā un otrā pasaulē. Pašlaik šāds aizliegums kopš 2013. gada ieviests Butānā, mazā Āzijas karalistē Himalaju dienvidu nogāzē.
Trīs gadi vēl jāgaida
Šveices pilsoņu petīcija 25. maijā ir iesniegta Federālajā kancelejā Bernē. Līdz referendumam gan vēl var paiet vismaz trīs gadi. Vispirms visi paraksti jāpārbauda, tad dokumentu nodos valdībai, kuras rīcībā būs gads, pirms to ar ieteikumiem iesniegt parlamentam. Likumdevēji pilsoņu iniciatīvu var vērtēt divus gadus, turklāt var pievienot referendumam arī savu priekšlikumu.
Ja tomēr viss izdosies, lauksaimniekiem būs dots desmit gadu pārejas laiks. “Tas varētu būt grūti, bet Šveicē jau tagad apmēram 13% zemnieku saimnieko bioloģiski. Esmu runājusi ar daudziem no viņiem un neesmu sastapusi nevienu, kas nožēlotu atteikšanos no pesticīdiem,” teic iniciatīvas grupas future3 pārstāve Antuanete Gilsona.
Kāps cenas, brīdina kritiķi
Iecerētais lēmums ietekmēs arī kaimiņvalstis, jo patlaban Šveice importē gandrīz 500 kilogramu pārtikas gadā uz iedzīvotāju. Ar mūsdienās ierastajām metodēm saimniekojošie zemnieki un lielindustrijas pārstāvji nav sajūsmā.
Anna Bozi no Šveices Zinātnes industrijas šo ierosmi sauc par pārāk radikālu: “Augu aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami, lai atvairītu slimības un kaitēkļus.” Viņa uzskata, ka cietīs pārtikas kvalitāte, bet importa aizliegums mazinās piegādes un cels cenas.
Pesticīdu ražotāji krīt nežēlastībā
Savdabīga sakritība – Šveicē ir mājvieta pasaules lielākajam pesticīdu ražotājam Syngenta. Pēdējos gados šai nozarei neklājas bezrūpīgi. Francija apņēmusies trīs gadu laikā aizliegt nezāļu indes glifosāta izmantošanu, Eiropas Savienība pie šā jautājuma atgriezīsies pēc pieciem gadiem.
Nesen Eiropas Savienības vairākums izlēma par pilnīgu neonikotinoīdu aizliegumu – šie insekticīdi ne tikai iznīcina kaitēkļus, bet vainojami arī bišu un citu kukaiņu bojāejā un pat sugu izmiršanā. Latvija balsojumā atturējās.
Eiropā ar bioloģisko lauksaimniecību pirmo vietu ieņem Austrija, kur vairāk nekā 16% zemnieku šādi apsaimnieko teju 20% tīrumu un dārzu. Šajā valstī 1927. gadā izveidoja pirmo moderno ekosaimniecību.
