AfD vēršas Konstitucionālajā tiesā pret Merkeles "atvērto durvju" politiku
Eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) iesniegusi Konstitucionālajā tiesā prasību pret kancleri Angelu Merkeli, apgalvojot, ka viņas īstenotā "atvērto durvju" politika ir valsts pamatlikuma pārkāpums.
Merkeles 2015.gada lēmums atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai satricinājis valsts politisko sistēmu un vairojis AfD popularitāti, kas ļāva eiroskeptiķiem septembrī notikušajās vēlēšanās pirmo reizi iegūt pārstāvniecību Bundestāgā, kur tā šobrīd ir lielākā opozīcijas partija.
Prasība pret Merkeli tiesā iesniegta jau 14.aprīlī, taču par šo soli atklātībai AfD paziņoja tikai piektdien.
"Šī prasība var mainīt pasauli, un tā mainīs pasauli, ja tā būs veiksmīga," paziņojis AfD pārstāvis Štefans Brandners, piebilstot, ka gadījumā, ja tiesa prasību apmierinās, Merkelei nekavējoties būs jāatkāpjas.
Tomēr pagaidām nav zināms, vai Konstitucionālā tiesa pieņems AfD prasību izskatīšanai.
Savukārt Jirgens Brauns, kurš arī pārstāv AfD Bundestāgā, norādījis, ka Vācijas kanclers nedrīkst būt diktators un ka valdības vadītājam jāturas pie likuma, bet tādus svarīgus lēmumus kā robežu atvēršana jāļauj pieņemt parlamentam.
Brauns piebildis, ka Merkeles 2015.gada lēmums bija "patvaļas un nelikumības tirānijas" paraugs.
Līdzīgu viedokli par Merkeles lēmumu iepriekš izteicis arī pašreizējais iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers, kurš iepriekš bija Bavārijas zemes premjerministrs un joprojām vada Kristīgi sociālo savienību (CSU), kas ir Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) reģionālā māsaspartija.
Kā ziņots, savulaik viens no ietekmīgākajiem Vācijas juristiem jau atzinis, ka Merkele ir pārkāpusi savas konstitucionālās pilnvaras, ielaižot valstī vairāk nekā miljonu patvēruma meklētāju.
"Kā vienpersonisks lēmums tas bijis pašpilnvarojuma akts," laikrakstā "Kölnischer Stadt Anzeiger" 2016.gada janvārī publicētajā komentārā norādīja bijušais Ziemeļreinas-Vestfālenes Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Mihaels Bertrams.
Demokrātijā visi nozīmīgie lēmumi atrodas tautas izraudzīto pārstāvju ziņā, tolaik uzsvēra Bertrams, norādot, ka Konstitucionālā tiesa, piemēram, atzinusi, ka galavārds par Vācijas armijas iesaistīšanu karadarbībā sakāms parlamentam.
Savukārt bijušais federālās Konstitucionālās tiesas tiesnesis Ūdo Di Fābio, kuru situācijas izvērtēšanai bija nolīgusi Bavārijas zemes valdība, 2016.gada sākumā atzina, ka varētu būt pamats vērsties tiesā, apstrīdot centrālās valdības "atvērto durvju" politiku.
