Pasaulē
2018. gada 18. maijs, 14:37

Bosnijas policija nojaukusi nelegālu migrantu nometni Sarajevā

LETA

Bosnijas policija piektdien nojaukusi migrantu patvaļīgi ierīkotu nometni Sarajevā un pārvedusi aptuveni 250 cilvēkus uz bēgļu centru valsts dienvidos.

Bosnijas policija Sarajevā evakuē patvaļīgi ierīkotu bēgļu nometni

Bosnijas policija piektdien nojaukusi migrantu patvaļīgi ierīkotu nometni Sarajevā un pārvedusi aptuveni 250 cilvēkus uz bēgļu centru valsts dienvidos.

gallery icon
29

Policija operācija sākās plkst.6 (plkst.7 pēc Latvijas laika), ilga divas stundas un notika bez starpgadījumiem.

Migranti, pārsvarā jauni vīrieši, bet arī ģimenes ar bērniem, tika sasēdināti autobusos, kas tos nogādās centrā netālu no Mostaras, aptuveni 100 kilometrus uz dienvidiem no Sarajevas.

Viņi tiks izmitināti bijušajā bēgļu nometnē, kas tika izveidota pēc Balkānu kariem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un vēlāk modernizēta.

Centrs var uzņemt aptuveni 300 cilvēkus.

"Nebija nekādas vardarbības vai incidentu (..), cilvēki devās prom brīvprātīgi," paziņoja Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Bosnijas misijas vadītājs, norādot, ka apstākļi patvaļīgi ierīkotajā nometnē Sarajevā pēdējā laikā strauji pasliktinājušies, jo palielinājies telšu skaits un šonedēļ lijis.

Bosnijas robežu šogad šķērsojuši aptuveni 4000 migrantu, liecina valdības publiskotie dati.

Savukārt IOM apkopotā informācija liecina, ka robežu šķērsojuši 3600 migranti, no kuriem 2500 joprojām atrodas Bosnijā, bet pārējie ir devušies tālāk uz citām valstīm.

Varasiestādes ziņoja, ka maijā Bosnijā no Melnkalnes un Serbijas iebraukuši vidēji 80 līdz 150 cilvēki dienā.

Šie skaitļi, protams, nav salīdzināmi ar 2015.gadu, kad tā dēvēto Balkānu maršrutu izmantoja simtiem tūkstošiem cilvēku, lai nokļūtu Eiropā. Šis nelegālās imigrācijas maršruts tika slēgts 2016.gadā, taču tas neietvēra Bosnijas kalnainos apgabalus, kur migrācijas plūsma turpinās.

Bosnijas līderi ir brīdinājuši, kas valstij nav tādu līdzekļu, lai tiktu galā ar lielu migrantu krīzi, un ir lūguši finansiālu un tehnisku palīdzību ES un ANO.