13 gadus vecs puika atrod Dānijas karaļa dārgumus
Trīspadsmit gadu vecs puika un arheoloģijas amatieris Vācijā atraduši dārgumus, kas piederējuši pirmajam dāņu karalim, leģendārajam Haraldam Zilzobim, kurš valdīja no 958. līdz 986. gadam un ieviesa Dānijā kristietību.
Renē Šons un viņa skolnieks Luka Malačnitčenko pārlūkoja ar metāla detektoru apkaimi Rīgenes salas ziemeļos Baltijas jūrā pie Pomerānijas krastiem. Pētnieki uzdūrās veidojumam, ko sākotnēji noturēja par nevērtīgu alumīnija gabalu. Tuvākā apskatē viņi tomēr secināja, ka tas ir sudrabs.
Saņemot informāciju, pie darba ķērās vietējais arheologu dienests, veicot izrakumus 400 kvadrātmetru platībā. Viņu darbs ir nesis unikālus augļus – virszemē izcelti dārgumi, kas varētu būt piederējuši Haraldam Gormsonam, sauktam par Zilzobi.
Atrastas kaklarotas, pērles, brošas, amuleti Tora āmura veidolā, gredzeni un ap 600 monētu, kuru vidū vairāk nekā simt ir no Zilzobja laika, kad viņš valdīja pār tagadējo Dāniju, Ziemeļvāciju, Dienvidzviedriju un daļu Norvēģijas.
“Šī apslēptā manta ir lielākais Zilzobja monētu depozīta atradums Baltijas jūras dienvidu reģionā un turklāt pats nozīmīgākais,” ziņu aģentūrai DPA teic vadošais arheologs Maikls Širrens. Vecākā monēta ir 714. gada Damaskas dirhems, jaunākā – 983. gada penijs. Pētnieki spriež, ka dārgumi aprakti 10. gadsimta 80. gadu beigās, Zilzobja mūža beigās.
Viņš bija Dānijas apvienotājs, kurš turklāt atteicās no senajiem vikingu dieviem un ieviesa savā valstī kristietību. Ar to gan nebija mierā Zilzobja dēls Svens Dakšbārda, kurš tēvu gāzis no troņa un piespiedis bēgt. Zilzobis savu vārdu ieguva, iespējams, tumšo zobu dēļ. Viņš ir apbedīts paša dibinātajā Roskildes katedrālē un godināts vēl kādā savdabīgā veidā – viņā vārdā ir nosaukts "Bluetooth" bezvadu datortīklu standarts, kura logo rotā rūnas – Haralda iniciāļi.
