Demonstrācijās Parīzē izceļas vardarbīgas sadursmes ar policiju

Lai gan, atsaucoties arodbiedrību aicinājumam, gan Parīzē, gan citās lielākajās pilsētās, piemēram, Lionā un Marseļā demonstrācijās piedalījās tūkstošiem cilvēku, šīs protesta akcijas, šķiet, nav sasniegušas tādus mērogus, uz kādiem cerēja to rīkotāji.

Saskaņā ar organizācijas "Occurence" aplēsēm Parīzē demonstrācijā piedalījās aptuveni 15 000 cilvēku, kamēr policija lēš, ka protestētāju skaits sasniedzis tikai 11 500. Tajā pašā laikā galvenais protestu rīkotājs - galēji kreisā arodbiedrība CGT - apgalvo, ka galvaspilsētas ielās esot izgājuši 50 000.

Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka citu pilsētu ielās izgājuši 108 000 cilvēku, un tādējādi visā Francijā kopumā demonstrācijās piedalījušies 119 500 protestētāju.

Savukārt arodbiedrības lēš, ka kopumā to aicinājumam atsaukušies gandrīz 300 000 francūžu.

Visumā miermīlīgo demonstrāciju reizēm tomēr aizēnoja sadursmes starp kreisajiem ekstrēmistiem un policiju. Vietām tika dauzīti arī skatlogi.

Ceturtdien turpinājās arī kārtējais dzelzceļnieku streiks, lai gan streikotāju skaits salīdzinājumā ar aprīļa sākumu krasi sarucis.

Lai gan kusēja tikai katrs trešais ātrgaitas TGV vilciens, tas ir ievērojami vairāk nekā pirms trim nedēļām, kad kursēja tikai katrs astotais sastāvs.

Kā vēstīts, Francijas dzelzceļa darbinieki streikus uzsāka 3.aprīlī un paziņojuši, ka streikos līdz 28.jūnijam, darbu apturot divās no piecām dienām ik nedēļu, ja vien Makrons neatteiksies no plāniem reformēt valsts dzelzceļa kompāniju SNCF.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" eksperts Stefans Cumštēgs norādījis, ka šis ir izšķirošs brīdis Makronam.

"Vai nu viņš izrādīs spēju īstenot reformas, vai izgāzīsies, un tādā gadījumā grūti uzminēt, ko viņš varēs darīt atlikušā sava termiņa laikā," sarunā ar aģentūru AFP norādīja Cumštēgs.

Daži kreisie radikāļi pat cer, ka viņiem izdosies atkārtot 1968.gada maija nemierus, kas pirms pusgadsimta satricināja visu Francijas politisko sistēmu.

Tomēr Makrons paudis apņēmību nepiekāpties.

Tikmēr aptaujas liecina, ka sabiedrība ir sašķelta un viņa prezidentūru vērtē pretrunīgi, lai gan kopš Makrona nākšanas pie varas bezdarbs ir ievērojami mazinājies un pieauguši ieguldījumi valsts ekonomikā.

Saskaņā ar "Elabe" veikto aptauju, kuras rezultāti tika publicēti pagājušajā nedēļā, 52% francūžu uzskata, ka Makrona ievēlēšana nav nākusi par labu.

Savukārt cita aptauja, kuras rezultāti tika publicēti trešdien, liecina, ka ar Makronu nav apmierināti 58% vēlētāju.

Kreisi noskaņotie Makrona kritiķi viņu apsūdz centienos sagraut sabiedrisko pakalpojumu sektoru, jo viņš solījis šajā segmentā likvidēt 120 000 darbavietu.

Savukārt valdība norāda uz lielo valsts parādu, kas sasniedzis jau gandrīz 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī uz pastāvīgo budžeta deficītu, kas vērojams kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Savukārt studentus saniknojusi valdības iecere atļaut valsts universitātēm ieviest uzņemšanas kritērijus.

Protestētāji Nantēras Universitātē, kur iesākās 1968.gada nemieri, ceturtdien nobalsoja, ka turpinās studentu pilsētiņas blokādi līdz 2.maijam.

Joprojām daļēji bloķēta ir pat paša Makrona "alma mater" - prestižais Parīzes Politiskās zinātnes institūts, kur studenti trešdien ieņēma auditorijas, protestējot pret prezidenta "diktatūru".

Tomēr Makronu var mierināt šķelšanās arodbiedrību kustībā un radikālajiem protestētājiem nelabvēlīgais sabiedrības noskaņojums.

Mērenāk noskaņotā arodbiedrība CFDT, kas vienlaikus ir lielākā Francijas arodorganizācija, atteicās pievienoties CGT rīkotajām ceturtdienas demonstrācijām, kā arī noraidījusi piedāvājumu rīkot kopīgas demonstrācijas 1.maijā.