Nīderlandē referendumā noraidīta izlūkdienestu pilnvaru paplašināšana
Nīderlandē šomēnes notikušajā referendumā ar nelielu balsu vairākumu noraidīts likumprojekts, ka paredzēja izlūkdienestu pilnvaru paplašināšanu, ceturtdien paziņojušas vēlēšanu iestādes.
Referendumā piedalījās 51,5% balsstiesīgo nīderlandiešu, no kuriem 49,4% balsoja pret likumprojektu, bet 46,5% to atbalstīja.
"Referenduma rezultāts tātad nozīmē Informācijas un drošības dienestu likuma noraidīšanu," paziņoja vēlēšanu komitejas priekšsēdētājs Jans Kēss Vīnbenga.
"Tas nozīmē, ka valdībai likums būs jāpārskata. Tomēr tas nav saistošs referendums," viņš norādīja preses konferencē Hāgā.
Referendums par likumprojektu, ko Nīderlandes parlaments pieņēma pagājušā gada jūlijā, tika rīkots 21.martā vienlaicīgi ar pašvaldību vēlēšanām.
Saskaņā ar Nīderlandes likumiem valdībai ir jāorganizē tiesiski nesaistošs referendums, ja vēlēšanu komitejā iesniegta petīcija ar vismaz 300 000 parakstu.
Likumprojekts paredz izlūkdienestiem plašas pilnvaras interneta aktivitāšu novērošanai un datu vākšanai.
Referenduma sarīkošanu panāca Amsterdamas studenti, kuri varasiestādes vainoja centienos sagrābt aizvien lielākas pilnvaras. Savukārt likumprojekta atbalstītāji norādīja, ka tā atbalstīšana uzlabotu drošības dienestu iespējas uzraudzīt bīstamus grupējumus, tostarp džihādistus.
Lai arī referendums nav tiesiski saistošs, premjerministrs Marks Rite, kurš atbalstīja likumprojektu, ir solījis pret tā rezultātiem izturēties nopietni.
Vicepremjere Kajsa Olongrena gan norādījusi, ka valdība nesteigsies ar likumprojekta pārskatīšanu, vēstīja ziņu aģentūra ANP.
Nīderlandes referenduma rezultāti tiek saņemti brīdī, kad pasaulē izcēlies skandāls par lietotāju personīgo datu drošību sociālajā tīklā "Facebook".
Šīs, domājams, bija pēdējais konsultatīvais referendums. Nīderlandes parlamenta apakšpalāta februārī atbalstīja lēmumu atteikties no šādu referendumu rīkošanas, un drīzumā par to gaidāms balsojums arī augšpalātā.
