Par spīti Lielbritānijas aiziešanai, EP vēlas palielināt ES izdevumus
Eiropas Savienībai (ES) jāatrod jauni ieņēmumu avoti nākamajam ilgtermiņa budžeta periodam, kas sāksies no 2020.gada, lai ne tikai kompensētu Lielbritānijas izstāšanās radīto iztrūkumu, bet lai varētu palielināt finansējumu tādu svarīgu problēmu risināšanai kā migrācija, nolēmis Eiropas Parlaments (EP).
EP trešdien apstiprināja divas rezolūcijas, kurās izklāstītas nākamā ilgtermiņa budžeta prioritātes un iespējamie to finansēšanas mehānismi.
EP deputāti ierosina ES budžeta griestus, kas pašreiz ir 1% no bloka kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), paaugstināt līdz 1,3% no IKP.
EP uzskata, ka šāds palielinājums ir nepieciešams, lai varētu risināt tādas samilzušas politiskās problēmas kā migrācija, klimata izmaiņas, aizsardzība un drošība.
Vienlaikus deputāti vēlas saglabāt līdzšinējā līmenī atbalstu zemniekiem un nabadzīgākajiem ES reģioniem.
EP vēlas arī palielināt finansējumu pētniecības un izglītības programmām, kā arī atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Nākamā ES ilgtermiņa budžeta finansējuma avoti ir īpaši sarežģīts jautājums, jo bloka ieņēmumi saruks, kad 2019.gadā no tā aizies Lielbritānija.
Pat ņemot vērā iespējamo pārejas periodu, kas varētu ilgt līdz 2020.gada beigām un kura laikā Lielbritānijai būs jāturpina pildīt dalībvalsts pienākumi, ir skaidrs, ka ar Apvienotās Karalistes iemaksām nākamajā ilgtermiņa budžeta periodā ES var nerēķināties.
EP deputāti iesaka iztrūkumu segt un pat palielināt tēriņus, nevis paaugstinot dalībvalstu iemaksas, bet izmantojot jaunus ieņēmumu avotus, piemēram, apliekot ar papildus nodokļiem uzņēmumus, īpaši digitālās ekonomikas sektorā.
