Fotoreportāža no nomaļa Krievijas nostūra: kā ziemeļbriežu gani ņenci jau izvēlas savu prezidentu

Pie ņenciem nupat paviesojušies "Reuters" pārstāvji, kuri ziņo, ka kopš februāra savu izvēli izdarījuši jau 282 cilvēki - gan vietējie iedzīvotāji, gan naftas industrijas uzņēmumu darbinieki. 

Ņencu autonomais apvidus atrodas 1500 kilometru attālumā no Maskavas spozmes, sešu joslu maģistrālēm un Kremļa. Šajā apgabalā gaisa temperatūra ziemā noslīd līdz pat -40 grādiem. 

Ceļu te nav, tomēr politika vienalga "pamanās" šurp nokļūt. Par to parūpējas Marina Uglovaja, kura ar helikoptera palīdzību turp nogādājusi visu, kas kārtīgam vēlēšanu iecirknim vajadzīgs. 

"Pirms dažiem mēnešiem mēs satikāmies ar vienu no kopienu galvām un viņš mums pastāstīja, kur viņi kopā ar saviem ganāmpulkiem šo divu nedēļu laikā būs," stāsta reģionālās vēlēšanu komisijas pārstāve Uglovaja. 

"Tad mēs lidojām 400 kilometrus, lai viņus satiktu," viņa stāsta, norādot - ja aprēķinātās viņu atrašanās koordinātas būtu kaut mazliet neprecīzas, plašajā teritorijā šos cilvēkus neizdotos atrast. 

Vēlēšanu iecirkņu pārstāvji klejotājciltis nevar sasniegt, kad vien iegribas, bet tikai, kad to atļauj laika apstākļi. Bet vietējie iedzīvotāji sava apvidus galvaspilsētā Narjanmarā ierodas ļoti reti - tikai tad, ja vajag atjaunot pasi vai nogādāt savas grūtnieces dzemdību namā, līdz ar to svešinieki - jo īpaši tādi, kas rokā nes vēlēšanu urnas - ir ļoti reti sastopami. Šādās reizēs kopienā valda īpaša līksmība un pat svētku noskaņa. 

Kurš būs nākamais prezidents, nevienam šaubu īsti nav. "Tas, kurš ir prezidents, ietekmē mūs, jā," saka 39 gadus vecā kopienas locekle Jeļena Tulejeva, piebilstot, ka ņencus pat sasniedz likuma spēks. 

Arī Tulejeva savu balsi atdeva par Putinu, tomēr viņa atpazīst arī dažus citus kandidātus, kurus redzējusi televīzijā. "Ja laiks ir labs, mēs uzstādām satelītšķīvi un tad mēs varam skatīties ziņas," viņa stāsta. Satelītu ņenci uzliek uz kamanām, lai būtu vieglāk manevrēt un to pārvietot, meklējot signālu. 

Visvairāk ņencus ietekmē tie galvaspilsētā pieņemtie lēmumi, kas skar vides jautājumus. "Viņi turpina būvēt šos naftas laukus mums apkārt. Vienā vietā, kur mēs šad tad dodamies, viņi uzlikuši visas tās caurules un urbjus, un apkārt braukā cilvēki. Drīz tur nebūs nevienas ganību vietas mūsu ganāmpulkiem," sūkstās ņenci. 

Tam piekrīt arī vēlēšanu iecirkņa pārstāve Uglovaja. "Ņenci, viņi redz sevi kā daļu no zemes, kā daļu no valsts. Tieši tāpēc viņi, pat esot tik tālu prom, vienalga balso."

Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks svētdien, 18. martā, un paredzams, ka tajās uzvarēs pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, kurš pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999. gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins.

Amatā Putins pirmo reizi tika ievēlēts 2000. gadā, bet otrā termiņa beigās 2008. gadā viņš varu nodeva savam sabiedrotajam Dmitrijam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.

2012. gadā Putins atgriezās prezidenta krēslā.

Neskatoties uz Putina priekšvēlēšanu solījumiem 2012. gadā, viņa pēdējā prezidentūras termiņa laikā dzīves līmenis Krievijā ir pazeminājies, bet Krievijas izolācija uz starptautiskās skatuves ir palielinājusies.